Izstrādā likumu, kā brīdināt sabiedrību par pedofiliem
Tieslietu ministrija veic izmaiņas Bāriņtiesu likumā, lai bērnus pasargātu no personām ar noslieci uz pedofiliju, un pašlaik tiek domāts, cik liels potenciāli apdraudēto personu loks būtu jāinformē par pedofila nonākšanu uz brīvām kājām.
Likumprojekta šābrīža redakcijā noteikts, ka bāriņtiesai jāinformē ģimene par iespējamo apdraudējumu, ja tai ir "nedalīta saimniecība" ar sodītu dzimumnoziedznieku. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja pedofils pēc soda izciešanas iepazīsies ar kādu vientuļu māti, viņu brīdinās, ka šo cilvēku, iespējams, vairāk interesē viņas atvase. Tomēr, izskatot šo ieceri Saeimas komisijās, radies jautājums, vai tomēr nevajadzētu brīdināt plašāku potenciāli apdraudēto loku. Kā piemērs te minama Ventspils pedofila lieta, kas nule pirmajā instancē iztiesāta Kurzemes apgabaltiesā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pusmūža vīrieti arestēja aizdomās par uzmākšanos savam mazgadīgajam dēlam un viņa draudzenei. Meitene dzīvo tajā pašā daudzdzīvokļu namā, tikai citā kāpņutelpā. Tātad, ja viņas pāridarītājs pēc attaisnošanas pierādījumu trūkuma dēļ vai soda izciešanas atgriezīsies, cietušo ģimeni nemaz par to nebrīdinās.
Pirms izskatīšanas otrajā lasījumā Saeimā, grozījumus likumā vēlreiz vērtē Tieslietu ministrija. Kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna skaidro, ka, iespējams, termins "nedalīta saimniecība" tiks ņemts laukā vai pārveidots tā, lai potenciāli apdraudēta bērna aizbildni vai vecākus būtu iespējams brīdināt, arī tad, ja viņi gluži nedzīvo vienā dzīvoklī ar pedofilu. Bet kā konkrētajā gadījumā – arī blakus kāpņutelpā. "Tomēr mēs esam pret to, ka uz sienām tiktu līmētas dzimumnoziedznieku bildes, ka viņi tiek publiski atmaskoti," skaidro ministrijas pārstāve – cilvēktiesības esot abām pusēm.
Ierosinājums likuma izmaiņām nācis no bāriņtiesām, jo līdz šim, ja tās arī uzzināja par iespējamu apdraudējumu to redzeslokā nonākušiem bērniem, neko ar šīm zināšanām nebija tiesīgas pasākt. Atzinīgi šādu iniciatīvu vērtē Ventspils bāriņtiesas priekšsēdētāja Zaiga Rudņicka: "Pašlaik personas datu aizsardzība par šo tēmu neļauj runāt pat ar tuviniekiem. Mums arī nav tiesību brīdināt sievieti, ar kuru kopā šāds cilvēks sācis dzīvot pēc soda izciešanas.
