Sniega radītie zaudējumi palielinājušies līdz 3,5 miljoniem

Līdz pirmdienai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieteikto sniega cīņu zaudējumu summa palielinājusies līdz 3,4 miljoniem – pašvaldības prasa kompensēt arī ceļu šķūrēšanu, jo ir vietas, kur tas darīts valsts vietā.

Ministrija ziņo, ka finansiāli lielākos zaudējumus cīņā ar ziemu nācies piedzīvot Rīgai, Jelgavai, Daugavpilij, Rēzeknei, kā arī Ogres, Preiļu un Tukuma novadam. Bet kopumā lielāki vai mazāki neplānoti tēriņi bijuši 53 pašvaldībām. Tas redzams no ministrijai piesūtītajām anketām (līdz ceturtdienai). 36 pašvaldības valsts finansējumu neprasa, piemēram, Ventspils zaudējumu jautājumu risina ar apdrošinātājiem. Bet vēl 30 pašvaldības tūļājas ar atbilžu sniegšanu. Tas liedz redzēt kopējo ainu. Pašlaik pieprasītā summa ir 3 401 984 lati. Šai summā ietilpst ne tikai sniega smaguma sašķaidītu jumtu remontēšana un ģeneratoru kurināšana, bet arī ceļu šķūrēšana, ko ministrs Raimonds Vējonis jau pasludinājis par nekompensējamu. Tomēr lauku pašvaldības tam varētu stingri iebilst, jo daudzviet tīrījušas arī tos ceļus, kas faktiski ir valsts uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs pārziņā. Alsungas mēra vietnieks Voldemārs Dunajevs atzīst: "Brīžam bija tā, ka savējos ceļus esam attīrījuši, bet viņi nepagūst. Tad nācās kombinēt." Alsunga gan lielas problēmas no tā neiztaisa, jo ir reizes, kad ceļinieki izlīdzot pašvaldībai un notīrot arī tās ceļus: "Pēc būtības – kāda starpība. Nauda taču tāpat nāk no viena liela katla. Latvijas valsts budžeta," smejas V. Dunajevs.

Starpība tomēr ir tajā brīdī, kad, piemēram, skolēnu autobuss nevar bērnus aizvest uz skolu, jo neriskē triekties sniega vaļņos. Tā vairākkārt šoziem notika Tārgalē – autobuss stāvēja, bet bērneļi kūņojās pāris kilometrus uz skolu kājām vai ar stopiem.

Latvijas valsts ceļi, kas ir ceļu kopšanas darbu pasūtītājs, gan nekādas pretenzijas uzturētājiem neizvirza. Uzņēmuma pārstāve Daiga Mežapuķe skaidro: "Mūsu prasības atbilst valsts finansiālajām iespējām. Situācijā, kad ļoti snieg, vispirms jānodrošina pārvietošanās iespējas uz ceļiem ar lielu intensitāti."

Galavārdu par to, vai pašvaldību izdevumus par valsts ceļu tīrīšanu kompensēs, teiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā veidota speciāla darba grupa. Ministrijas pārstāve Linda Tilta apstiprina, ka vērtēs arī šo aspektu. Taču nekādi termiņi nav noteikti, un līdz ar to pat aptuveni nav iespējams pateikt, kad pašvaldības varēs aizlāpīt sniega izkausētos caurumus budžetos.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais