Levits nosauc, viņaprāt, šī gada vēsturiski nozīmīgāko lēmumu Latvijā

Viņš norādīja, ka ar šo lēmumu tiek pārtraukts 30 gadus ilgušais postkoloniālais mantojums par sabiedrības šķelšanu divās valodu telpās. Prezidents uzsvēra, ka Latvijā ir vienota valsts valoda, kas stiprinās sabiedrību.

"Uz šo lēmumu tika iets gļēvi un atpakaļrāpulīgi. Es domāju, ka karš Ukrainā pierādīja, ka mums ir jātiek ārā no krieviskās telpas, un to mēs darām diezgan konsekventi," sacīja valsts pirmā persona.

Levits raidījumā akcentēja, ka Latvija ir Rietumu telpas daļa ar visām no tā izrietošajām konsekvencēm - nacionālās identitātes un valodas ziņā. Arī ekonomika ir orientēta uz Eiropas Savienību un uzņēmumi eksportē uz visu pasauli.

"Mēs redzam, ka ekonomiskā sasaiste ar Krieviju ir bezperspektīva. Tie uzņēmēji, kas līdz šim sadarbojās ar Krieviju, pārorientēsies. Savukārt uzņēmumi, kas to nedarīs, liek domāt, ka tie nav spējīgi būt par labiem uzņēmējiem, orientējoties tikai uz Krieviju vai uz postpadomju telpu," teica prezidents.

Atskatoties uz 2022.gadu, Levits arī atzinīgi novērtēja Ekonomisko lietu tiesas darbu. Viņa ieskatā, tā ir uzņēmusi apgriezienus, kā arī paātrinājusi tiesas procesus ekonomiskajos jautājumos. Prezidents norādīja, ka tiesas kapacitāte ir izsmelta un tā ir jāpalielina, bet kopumā tas ir pareizais ceļš, jo tas dod zināmu pienesumu valsts ekonomiskajai attīstībai.

Tāpat prezidents uzteica augstskolu reformu, kas tika iesākta pēc ilgu gadu stagnācijas. Viņš uzsvēra, ka ir izveidotas augstskolu padomes, kuru uzdevums ir izstrādāt augstskolu stratēģijas un mērķi, uz kuru tām jāvirzās. Prezidenta ieskatā, bez mērķa jebkuras institūcijas, vēl jo vairāk augstskolas, eksistence ir neefektīva.

"Mērķim ir jābūt un jābūt arī institūcijai, kas šo mērķi izstrādā, izvirza un kontrolē, vai augstskola patiešām dodas mērķa virzienā, jo līdz šim mūsu augstskolu sistēma nebija līdz galam apmierinoša. Mums jācenšas uzlabot kvalitāti, kvalitāti un vēlreiz kvalitāti. Tie ir trīs mērķi, kas augstskolām jāsasniedz. Tas pats attiecas arī uz zinātni un pētniecību," sacīja Levits.

Viņš akcentēja, ka Latvija ir Eiropas un Rietumu telpas daļa, līdz ar to valstī ir jābūt labām augstskolām un augsti kvalificētai zinātnei. Prezidents uzsvēra, ka Latvijai ir potenciāls - pārorganizējot potenciālu un piesaistot jaunus spēkus, var panākt izaugsmi. Pēc Levita paustā, tieši tāds ir augstskolu reformas, kas ir iesākta, bet vēl nav pabeigta, mērķis.

Valsts pirmā persona atsaucās arī uz savu novembra uzrunu Saeimai, uzsverot, ka vienīgais īstais Latvijas resurss ir izglītoti cilvēki, kuri ir konkurētspējīgi. Šis resurss ir jāattīsta. Levits norādīja, ka vērojama ļoti nevienāda situācija - ir zinātniskās grupas, institūti, kas ir augstā līmenī, un ir tādi, kuri šo līmeni nav sasnieguši.

Prezidenta ieskatā, ir jāpanāk, lai attīstība būtu augstā līmenī. Levits sacīja, ja pirms desmit gadiem būtu pievērsta uzmanība augstākajai izglītībai un izglītībai vispār, tad Latvija patlaban būtu daudz labākā situācijā, tomēr tas netika izdarīts.

Valsts pirmā persona uzsvēra, ka savas prezidentūras laikā viņš pastāvīgi pievērš uzmanību šim izšķirošajam faktoram valsts izaugsmei. Levits pieļāva, ka viņš ir uzklausīts, jo jaunās valdības deklarācijā ir labas apņemšanās, no kurām dažas ir konkrētākas, citas - mazāk, bet ir pilnīgi skaidrs, ka jaunā valdība šim jautājumam pievērsīs uzmanību.

Prezidents minēja piemēru, ka Latvija zinātnei un pētniecībai atvēl 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Eiropā vidējais rādītājs ir 2,1% vai 2,3%. Ir valstis, piemēram, Luksemburga un Īrija, kas zinātnei un pētniecībai atvēl līdz pat 5% no IKP.

Levits atzīmēja, ka valdības deklarācijā šim mērķim paredzēti 1,5% no IKP. Prezidenta ieskatā, ar kaut ko ir jāsāk, paužot cerību, ka šis mērķis tiks sasniegts.

"Tas, kas ilgu laiku ir iekavēts, to nevar panākt vienā dienā. Katrā ziņā tas varbūt ir pats svarīgākais jaunās valdības uzdevumus, uz kuru mēs varētu bāzēt valsts izaugsmi," raidījumā pauda Levits.