"Baltic International Bank" apšauba FKTK lēmumu par bankas darbības apturēšanu

© f64.lv, Kaspars Krafts

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, vēsta bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Bankas pārstāvji norāda, ka jau ilgāku laiku bankas vadība strādā ciešā sadarbībā ar FKTK, tādējādi regulējošās institūcijas rūpīgi uzrauga tās ikdienas darbu, kas nozīmē, ka šajā laika posmā visi būtiskie lēmumi pieņemti klātesot FKTK pārstāvjiem, saņemot viņu akceptu. Bankas kapitāla piesaistes emisija 2021.gada novembrī un tālākas darbības kapitāla stiprināšanai nebija tam izņēmums.

Piesaistot jaunos akcionārus, "Baltic International Bank" ne tikai pati pārbaudīja šīs personas un kompānijas, bet arī paļaujas uz Latvijas, Šveices, ASV un citu valstu regulatoru un kontrolējošo iestāžu veiktajām pārbaudēm, norāda bankas pārstāvji.

Viņi skaidro, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tika piesaistīti tieši šie investori, bija fakts, ka vienam no viņiem jau kopš 2021.gada pieder uzņēmums, kam ir FKTK izsniegta licence Latvijā. Tas nozīmē, ka investors jau vienreiz pirms ieguldījuma bankas kapitāla ir izgājis rūpīgu regulatora prasību pārbaudi un tika atzīts par piemērotu darbībai Latvijas finanšu sistēmā.

Savukārt bankas kapitāls tika palielināts, izmantojot Šveices banku kā korespondentbanku, kas pirms tam veikusi naudas izcelsmes pārbaudi, uzsver "Baltic International Bank" pārstāvji.

Bankas pārstāvji atzīmē, ka kapitāla koncentrācija ir Tuvajos Austrumos, Amerikā, attīstītās Eiropas valstīs un Ķīnā, un, piesaistot ārvalstu investīcijas, ar to ir jārēķinās. Investori iegulda ne tikai līdzekļus, bet arī savas zināšanas, idejas bankas attīstībai, kas kopš 2021.gada novembra tika apkopotas ne tikai neskaitāmos dokumentos un stratēģiskajos plānos, bet arī paustas publiskā telpā gan no bankas, gan no pašiem akcionāriem.

Tāpat jauno akcionāru izvirzītais padomes loceklis, Austrijas centrālās bankas ilggadīgs vadošais darbinieks, kurš ir arī "Baltic International Bank" padomes priekšsēdētāja kandidāts, ir FKTK akceptēts.

Vēl viens jauno akcionāru virzītais padomes loceklis, ASV pilsonis ar plašu pieredzi ASV Kongresā ir bijis akceptēšanas procesā.

Bankas divu akciju emisiju rezultātā tika piesaistīts kapitāls kopsummā 20 miljonu eiro, tai skaitā pievienojoties investoriem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, investori ir publiski pieteikuši sevi preses konferencēs un intervijās Latvijas mediju pārstāvjiem, norāda bankas pārstāvji. Akcionāriem līdzdarbojoties, tapusi kopīga vīzija par bankas attīstību, vēl turpmākiem kapitāla piesaistes soļiem, ar mērķi radīt lielu, starptautisku banku, ar saknēm Rīgā un kreditēšanas fokusu Latvijā.

Pēdējo gadu laikā sadarbībā ar starptautiskām auditorkompānijām "Deloitte Latvia" un "Ernst & Young Baltic" izstrādāti vairāki "Baltic International Bank" attīstības scenāriji, informē bankas pārstāvji. Bankas attīstības stratēģijas paredzēja gan zīmola maiņu, pārpozicionēšanu, gan arī pakalpojumu klāsta palielināšanu Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas savu darbību attīsta ārvalstu tirgos un saskaras ar virkni izaicinājumiem banku pakalpojumu pieejamībā.

"Baltic International Bank" ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības dalībnieks, uzsver bankas pārstāvji. Pēc "Forbes" datiem "Baltic International Bank" 2021.gadā bija 19.vietā Baltijā pēc aktīvu apjoma, noguldījumu apjoma un kapitāla pietiekamības radītājiem.

Bankas īpašā likviditātes prasība ir 50,2% un likviditātes seguma radītājs ir 141%, kas būtiski pārsniedz regulatoru noteiktas minimālās prasības bankai, kas veic aktīvu darbību.

"Baltic International Bank" akcionāri ir pārliecināti, ka, atrisinot radušās grūtības, banka spēs atgūt savas pozīcijas Latvijas finanšu sistēmā un varēs turpināt savu darbību Latvijas tautsaimniecības kreditēšanā.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank".

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Papildu informācija klientiem būs pieejama FKTK mājaslapā.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.