Ukraiņu bēgļu atbalstam Latvijā 2023.gadā nepieciešami 214 miljoni eiro

Jaunā pasākuma plāna kopējās izmaksas uz gadu ir 214 073 012 eiro, no tiem papildus nepieciešami 204,3 miljonus eiro no valsts budžeta. Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast 9,7 miljonus eiro. Aprēķini veikti indikatīvi, balstoties uz pieņēmumiem.

Ņemot vērā šogad decembrī pieņemtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, skaidrība par pieejamo finansējumu ir attiecībā uz pirmo pusgadu, proti, 102 170 576 eiro. Nākamgad vasarā valdībai būs jālemj par turpmāko bēgļu atbalsta pasākumu finansēšanu.

Paredzēts, ka ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu no budžeta atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem.

Valdībā atļāva institūcijām, ja nepieciešams, veikt finansējuma pārdales starp pasākumiem un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem, ņemot vērā pasākumu plāna īstenošanas gaitu.

Savukārt pašvaldību institūcijas pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus varēs pieprasīt atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma prasībām. Šis likums paredz, ka pašvaldība reizi mēnesī iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārskatu par izdevumiem, kas saistīti ar bēgļiem sniegto atbalstu.

Tikmēr VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, pieprasot valsts budžeta līdzekļus no finansējuma neparedzētiem gadījumiem.

Plāna izpilde tiks sākta 2023.gada 1.janvārī.

Plāna izstrādei un finanšu aprēķinu veikšanai pieņemts, ka provizoriski 2023.gadā Latvijā no jauna ieradīsies 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāji. Veiktie aprēķini iekļauj arī tos izdevumus, kas turpināsies no 2022.gada un veidosies 2023.gadā. Šādu aprēķinu veikšanai pieņemts, ka Latvijā līdz šī gada beigām ieradīsies 40 000 Ukrainas bēgļi.

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu bēgļiem, plānā iekļautie pasākumi strukturēti 11 sadaļās. Bēgļiem tiek nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijā, primārais atbalsts, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjoms likumā noteiktajā apjomā, tiesības uz izglītību, kā arī tiek nodrošinātas nepilngadīgo bez vecāku pavadības Latvijas ieceļojošo bēgļu personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšana.

Plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt un nepieciešamības gadījumā papildu pasākumus noteiks Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs.

IeM norādījusi, ka līdz novembra beigām Ukrainas bēgļiem izsniegti 37 262 uzturēšanās tiesību apliecinoši dokumenti. Pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 34 964 personas, tostarp 47% sievietes, 23% vīrieši un 30% nepilngadīgie.

Patlaban ar pašvaldību starpniecību faktiski izmitināti 11 535 Ukrainas civiliedzīvotāji. Pagaidu aizsardzības statuss pārtraukts 2444 Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Katru diennakti Latvijā caur tās ārējo robežu ierodas vairāki simti Ukrainas pilsoņu. Lai arī šobrīd lielākā daļa no tiem šķērso Latviju tranzītā un jaunu Ukrainas civiliedzīvotāju plūsma ir stabilizējusies, minētie statistikas dati liecinot, ka Latvijā turpina ierasties un uzturēties salīdzinoši liels skaits Ukrainas civiliedzīvotāju, kam nepieciešama palīdzība.

Ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju Eiropā, īpaši kara turpināšanos, aukstu laikapstākļu tuvošanos, enerģētikas resursu cenu celšanos, Krievijas karadarbības izraisītus būtiskus civilās infrastruktūras bojājumus Ukrainā ir pamats prognozēt, ka ukraiņi turpinās pamest Ukrainu un meklēs patvērumu citās valstīs, tostarp, Latvijā.

Tāpat, pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata pieņemt, ka liela daļa Latvijā apmetušies bēgļi, tuvākajā laikā varēs atgriezties Ukrainā.