Latvija varētu izvirzīt ambiciozākus atjaunojamo energoresursu izmantošanas plānus 2030.gadam, pirmdien biedrības "Zaļā brīvība" un programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" diskusijā "Atjaunīgās enerģijas mērķi un elektrifikācija Latvijā. Vai spējam vairāk?" sacīja diskusijas dalībnieki.
Programmas "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" pārstāvis Gunārs Valdmanis stāstīja, ka 2021.gadā Latvija bija ceturtajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvara, kas veidoja 42,82% gala patēriņā.
Vienlaikus "Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030" izvirzījis mērķi līdz 2030.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvaru līdz 50%. Valdmanis informēja, ka Latvijas kaimiņvalstis izvirzījušas krietni ambiciozākus mērķus.
Piemēram, Igaunija plāno sasniegt 100% atjaunojamo energoresursu izmantošanu gala patēriņā, Zviedrija - 100% elektroenerģijas ražošanā. Vācija izvirzījusi mērķi sasniegt 80% atjaunojamo energoresursu izmantošanu gala patēriņā, bet Polija - 50%. Vidējais ES mērķis ir 45%.
"Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" pārstāvis Romāns Oļekšijs skaidroja, ka nākotnē lielāka uzmanība būtu jāpievērš vēja elektrostacijām, kuras var ražot visu gadu, nevis saules elektrostacijām. Tāpat svarīgi attīstīt Latvijas-Zviedrijas starpsavienojumu, lai Latvija varētu eksportēt zaļo enerģiju uz citām valstīm.
"Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" pārstāve Karīna Viskuba uzsvēra individuālās rīcības būtisko ietekmi uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, jo tieši individuālā rīcība var ietekmēt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un energoresursu patēriņa tendences.
Viskuba informēja, ka 2022.gada oktobrī mikroģeneratoru skaits Latvijā jau sasniedzis 10 000 ar kopējo jaudu 80 megavati, bet elektroautomobiļu skaits kopš 2022.gada sākuma audzis par 60%.
Tāpat Viskuba stāstīja, ka nepieciešama individuāla rīcība un paradumu maiņa, kā arī patēriņa pielāgošana. Aktīvie patērētāji var apvienoties energokopienās, kas veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitātes palielināšanu, elektrības rēķinu samazināšanu un vietējās ekonomikas attīstību.
Savukārt "Nākotnes enerģētikas līderi Latvijā" pārstāve Aļona Boloņina norādīja, ka "Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030" būtu jāizšķiras par konkrētiem atbalstāmiem virzieniem un tehnoloģijām.
Tāpat Boloņina uzsvēra, ka nepieciešama ātrāka un vienkāršāka atjaunojamo energoresursu elektrostaciju būvniecības saskaņošana, piemēram, patlaban viena projekta saskaņošanai jāvēršas vismaz septiņās institūcijās, savukārt vēja elektrostacijas ietekmes uz vidi novērtējums prasa divus vai trīs gadus.