Reirs: Valsts budžetam jāstājas spēkā no aprīļa

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija janvārī iepazīsies ar makroekonomisko rādītāju prognozēm, tādējādi laikus sagatavojoties darbam ar valdībā gatavojamo valsts budžeta projektu 2023.gadam, aģentūrai LETA pastāstīja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Vaicāts par pieeju 2023.gada valsts budžeta likumprojekta izskatīšanai, Reirs uzsvēra, ka valsts budžetam jāstājas spēkā no aprīļa, jo tas būs tieši gada otrā ceturkšņa sākums, tādējādi atvieglojot arī grāmatvedību un citu jomu darbību.

Taujāts par iespēju dot vairākas dienas opozīcijas deputātiem debatēm par otrā, galīgā, lasījumā gaidāmajiem priekšlikumiem, Budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka ir jāņem vērā arī valsts iestāžu un pašvaldību intereses, kurām nepieciešams pēc iespējas agrāk pieņemts budžets.

Reirs prognozē, ka darbs pie valsts budžeta pieņemšanas būs saspringts. Politiķis arī atgādināja, ka Latvijai kā eirozonas valstij budžeta projekts būs jānosūta Eiropas Komisijai, kas parasti savu atzinumu sniedz mēneša laikā.

Budžeta komisijas vadītājs skaidroja, ka gan koalīcijai, gan opozīcijai būs plašas iespējas un laiks iepazīties ar valsts budžeta projektu un to pavadošajiem dokumentiem. Saeima izvētīs budžeta projektu, un šajā laikā opozīcijai ir iespēja parādīt, no kurienes ņemt papildu naudu kādām vajadzībām, lai valdība izvērtētu šos rosinājumus, skaidroja politiķis.

Reirs arī pozitīvi novērtēja iepriekš veiktus nozīmīgus procedūras uzlabojumus, kas ļauj 2023.gadā sākt strādāt ar vidējā termiņa budžetu, kuros jau ir iestrādāts atbalsts pedagogu atalgojumam, atbalsts pabalstiem un citi finanšu piešķīrumi. Savukārt pirms četriem gadiem, kad vēlēšanu gadā netika pagūts pieņemt budžetu, stājās spēkā tehniskais budžets, kas neparedzēja vidēja termiņa budžetā apstiprināto lietu stāšanos spēkā, atzīmēja politiķis.

Jau ziņots, ka iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) sacīja, ka nākamā gada budžetā galvenās prioritātes būs valsts drošība, ekonomiskā transfomācija, enerģētiskā drošība, izglītība, iedzīvotāju un uzņēmumu aizsardzība energokrīzē.

Tāpat Ašeradens atgādināja, ka decembra sākumā FM jau ir aktualizējusi makroekonomiskās prognozes, bet līdz 22.decembrim pēc aktualizētā makroekonomiskā scenārija tiks aprēķināta 2023.gada un turpmāko gadu fiskālā telpa.

Valsts budžeta likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt nākamā gada 9.februārī. Savukārt līdz jaunā budžeta apstiprināšanai darbosies pagaidu budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to.

Decembra sākumā FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025.gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022.gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023.gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.