Latvijā katrs piektais iedzīvotājs uzskata, ka savvaļas lūsi un lāci var izaudzināt par mājdzīvnieku, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika.
Pagājušā gada notikums ar diviem pie cilvēka pieradinātiem un vēlāk mežā pamestiem lāčiem iezīmēja situāciju, ka, sastopoties ar savvaļas dzīvniekiem, cilvēki pilnībā neizvērtē situāciju, rīkojas impulsīvi, viņiem nav zināšanu un spējas paredzēt savas darbības sekas, norāda Reinika.
Lai noskaidrotu sabiedrības domas, DAP kampaņā "Neizdzēs dzīvību!" pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju, kuras dati liecina, ka teju 20% iedzīvotāju uzskata, ka savvaļas dzīvnieka mazuli var izaudzināt par mājdzīvnieku, līdzīgi kā suni vai kaķi.
Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange skaidro, ka lielākā daļa pie cilvēka izaudzināto savvaļas dzīvnieku mazuļu pieauguši kļūst pret cilvēku agresīvi, jo viņos mostas instinkti, kas nav savienojami ar dzīvi pie cilvēka, piemēram, dzīvnieks sāk izjust stresu cilvēka klātbūtnē, demolē cilvēka mājokli, tā apdraudēdams sevi un radot cilvēka nepatiku un vēlmi no dzīvnieka atbrīvoties.
Pie cilvēka audzis un aprūpēts savvaļas dzīvnieka mazulis ir pieradis sajust savā tuvumā cilvēku, tas nebaidās, gluži pretēji - nāk cilvēkam klāt, jo ir pieradis tikt barots, tāpēc neprot un pat nemēģina barību meklēt kā viņa savvaļas sugas brāļi.
"Savvaļas dzīvnieks nekad nekļūs par mājdzīvnieku, bet ja tomēr cilvēks to mēģina, tiek izaudzināts nedz savvaļai, nedz arī nebrīvei piemērots dzīvnieks," uzsver Lange.
Ik gadu, bet jo īpaši pavasaros, kad lielākajai daļai savvaļas dzīvnieku dzimst mazuļi, nozares speciālisti un veterinārārsti saņem daudz telefona zvanu, ka cilvēki sastapušies ar savvaļas dzīvniekiem un ir apmulsuši, ko darīt, kāpēc mazulis ir mežā viens, kur ir viņa vecāki, varbūt viņš ir bārenis.
Lange atgādina, ka teju 95% gadījumu cilvēkam nav jāiejaucas nedz roņu, nedz putnu, nedz citu savvaļas dzīvnieku dzīvēs. Un tikai tad, ja dzīvnieks vai tā mazulis ir manāmi savainots, vairākas dienas guļ vienā un tajā pašā vietā nekustīgs, ir jāmeklē palīdzība.
Ja nepieciešams padoms vai atbildes uz jautājumiem, sastopot savvaļas dzīvnieku, DAP aicina sazināties ar speciālistiem pa tālruni 27 313 200 un saņemt konsultāciju par atbilstošu rīcību konkrētajā situācijā.
Sastapties ar savvaļas dzīvniekiem var ne tikai dabā, bet arī pilsētvidē, kur dzīvnieki novērtē pilsētvides sniegtās ērtības - salīdzinoši viegli pieejamo pārtiku atkritumu novietnēs, putnu un dzīvnieku barotavās.
Analizējot šī brīža situāciju un likumdošanā iestrādāto atbildību sadalījumu starp dažādām iestādēm, DAP ir secinājusi, ka nepieciešami sistēmiski uzlabojumi, lai vienkāršotu gan atbildīgo institūciju sadarbību, gan arī atvieglotu sabiedrībai iespējas konsultēties vai ziņot par bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem savvaļas dzīvniekiem.
Tāpēc šī gada laikā DAP jau vairākkārt rīkojusi tikšanos ar iesaistītajām pusēm - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Iekšlietu un Zemkopības ministrijām (ZM), Valsts meža dienestu, Pārtikas un veterinārā dienestu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Ornitoloģijas biedrību un Latvijas Veterinārārstu biedrību, Latvijas Dabas fondu, Rīgas Nacionālo zooloģisko dārzu, nodibinājumu "dzivniekupolicija.lv", dzīvnieku patversmi "Mežavairogi", biedrībām "Dzīvnieku pansija Ulubele" un "Drauga spārns", SIA "Labākie draugi" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāti. Kopīgi analizētas vājās vietas sistēmā un nepieciešamos uzlabojumus. Secinājumi priekšlikumu veidā tiks apkopoti un iesniegti VARAM un ZM izvērtēšanai, norāda Reinika.
DAP informatīvās kampaņas "Neizdzēs dzīvību!" mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un pareizu rīcību, sastopot dabā savvaļas dzīvnieku mazuļus. Kampaņu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.