Laikā, kad īpaši skrupulozi jāvērtē Krievijas naudas ietekme Eiropā, Eiropas Savienības tiesa spērusi soli informācijas slepenības virzienā. Tā atcēlusi direktīvas normu, kas uzdeva dalībvalstīm padarīt ikvienam pieejamu informāciju par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Vairākas valstis jau ierobežojušas pieeju datiem savos uzņēmumu reģistros. Latvija pagaidām to nedara, taču nav izslēgts, ka arī pie mums noskaidrot, kādas intereses stāv aiz juridiskām personām, nākotnē kļūs grūtāk, secina LTV raidījums “de facto”.
Latvijā patieso labuma guvēju reģistrs pagaidām pieejams ikvienam
Pirms pieciem gadiem Latvijā stājās spēkā kārtība, ka visiem uzņēmumiem jāatklāj to patiesie labuma guvēji jeb cilvēki, kuri ir īpašnieku ķēdes galā un uzņēmumu kontrolē. Tā bija daļa no finanšu sistēmas sakārtošanas, lai pasaulei pierādītu, ka Latvija nav naudas atmazgāšanas zeme. Patiesos labuma guvējus tagad katrs par brīvu var apskatīt Uzņēmumu reģistra mājas lapā.
Regulējums bija soli priekšā pārējai Eiropai. Eiropas Komisija līdzīgu normu iekļāva naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvā 2018. gadā, un līdz ar to arī citas Eiropas Savienības dalībvalstis pakāpeniski sāka atvērt piekļuvi informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem.
Tomēr tagad situācija būtiski mainījusies. Luksemburgā Uzņēmumu reģistrs saņēma pieteikumus no personām, kas gribēja savu statusu slēpt, minot gan personīgo drošību, gan tiesības uz privātumu. Lieta nonāca Eiropas Savienības tiesā, kas novembrī lēma, ka īpašnieku datu publiska pieejamība reģistrā tiešām ir pretrunā ar pamattiesībām uz privātumu.
Pēc ES tiesas sprieduma valstis pieeju informācijai ierobežo
Vairākas valstis uz spriedumu reaģējušas, ierobežojot piekļuvi saviem reģistriem. Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Sanita Jemberga norāda, ka tas atvieglos netīrās naudas slēpšanu: “Šis spriedums ir tiešām priecīga ziņa visiem naudas atmazgātājiem, visiem korupcijas atbalstītājiem un ieguvējiem, jo pirmajā dienā pēc šī sprieduma Austrija aizslēdza savus reģistrus, Kipra aizslēdza savus reģistrus, Luksemburga aizslēdza savus reģistrus.”
Spriedums izsaucis arī vairāku starptautisko nevalstisko organizāciju bažas par to, ka tas kaitēs cīņā pret korupciju un netīrās naudas apriti Eiropas Savienībā. Latvijas Žurnālistu asociācija pēc sprieduma aicinājusi vismaz Latvijā atklātības līmeni nesamazināt: “Latvijā visi ir aizmirsuši, kādreiz cik skandaloza bija “Latvenergo” trīs miljonu lieta. Tolaik tas bija liels notikums. Jau tur bija ofšoru ķēdes. Pēc tam mums tas ir noticis katrā korupcijas gadījumā. Mums ir bijuši slēpti īpašnieki citās jurisdikcijās. Kāpēc mums to būtu jāļauj vēlreiz?” teica Jemberga.
Zvērināts advokāts Edgars Pastars arī uzsver, ka īpaši būtiska publiska piekļuve faktisko īpašnieku datiem ir pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Reģistrs kopā ar citiem datiem palīdz uzņēmumiem ātri pārliecināties, ka darījumu partneris nav saistīts ar kādu sankcionētu personu: “Ja mums nebūtu bijis šī atklātā PLG reģistra, un mums ir gandrīz trīs četri tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumi - uzņēmumi, kuriem ir saistības ar šīm valstīm, es nezinu, kā Latvijas uzņēmēji būtu bijuši spējīgi ievērot sankcijas, kad sākās karš Ukrainā,” teica Pastars.
Arī Uzņēmumu reģistrs norāda, ka patieso labuma guvēju dati šobrīd ir ļoti pieprasīti tieši sankciju dēļ. Iestādes galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis stāsta: “Pašreiz jebkuram komersantam, kurš slēdz darījumus un skatās, lai nenokļūtu problēmās ar to, ka viņi sadarbojas ar sankcionētām personām, ir ļoti svarīgi šo informāciju saņemt, un šis ceļš praktiski vienīgais - saņemt šo informāciju no Uzņēmumu reģistra.”
Latvija vērtējumu vēl veiks
Uzņēmumu reģistra pārstāvis Karelis izsakās, ka tiesas spriedums Eiropā ir sacēlis vētru - katra valsts tagad cenšas saprast, kā spriedumu interpretēt. Latvijas iestādes uzreiz pēc sprieduma lēma, ka pagaidām datu pieejamību nesašaurinās. Tieslietu ministrija uzsver, ka Latvijas likumu panti, kas liek uzņēmumu faktiskos īpašniekus atklāt, nebalstās tikai uz tiesas atcelto direktīvas normu. Latvijas pamatojums ir senāks un plašāks, piemēram, biznesa vides stiprināšana: “Nepieciešamība padarīt caurspīdīgāku uzņēmējdarbības vidi kā tādu, uzticamība finanšu un darījumu sektoram, lai tādā veidā stiprinātu arī pārliecību, ka tu vari ieraudzīt, kas aiz tava darījumu partnera stāv, un tādā veidā mēs varam stiprināt šo uzņēmējdarbības vidi,” teica Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile.
Tajā pašā laikā īstais izvērtējums, kā Latviju spriedums skars, vēl ir priekšā. Tiesa izteikusi atziņas par īpašnieku tiesībām uz privātumu, kuras Latvijai ir saistošas. Tāpēc nav izslēgts, ka piekļuve datiem nākotnē tomēr būs jāsašaurina. Tas arī varētu ietekmēt nākamo reformu plānus. Vasarā aizejošā Saeima lēma atklātības kursu turpināt un ar grozījumiem komerclikumā uzdeva savus īpašniekus no nākamā gada vidus atklāt arī akciju sabiedrībām, kas līdz šim akcionārus drīkstēja slēpt. Tieslietu ministrijas pārstāve Zeile norāda, ka pagaidām neredzot riskus, ka no tā būtu jāatkāpjas, tomēr viņa uzsver, ka izvērtējums vēl nav veikts.
PLG informācijas ierobežošana vairotu birokrātiju
Tieslietu ministrija tagad apkopos iestāžu viedokļus un lems, vai nepieciešami kādi grozījumi. Viens no variantiem ir, ka piekļuve īpašnieku datiem katru reizi būtu jāpamato. Tas nozīmē lielāku birokrātisko slogu gan uzņēmumiem, gan pašam Uzņēmumu reģistram: “Protams, ka tas ir administratīvai resurs, jo kādam šis pieprasījums ir jāvērtē un jāizlemj, ir vai nav pamats dot šo informāciju. Visdrīzākais, tas arī tad attiecīgi sadārdzina [pakalpojumu]. Jautājums, vai par to informācijas saņemšanu tālāk būtu iekasējama nodeva, vai savukārt no valsts budžeta līdzekļiem tas būtu finansēts. Viens ir izmaksas, un, protams, arī laiks,” teica Uzņēmumu reģistra pārstāvis Sandis Karelis.
Cik ilgi izvērtējums par sprieduma ietekmi varētu tapt, Tieslietu ministrijas pārstāve Olga Zeile aplēst nevēlējās. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka jautājuma aktualitāte liek pasteigties. Tikmēr šonedēļ amatā ieceltā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no Jaunās vienotības par spriedumu saka - gan atklātība, gan privātums ir ļoti svarīgas pamattiesības, kuras katrā Eiropas Savienības valstī jārespektē. Viņa sola meklēt balansu, kas ļautu līdzšinējo atklātību saglabāt: “Noteikti Latvijas interese ir būt atklātai. Mēs esam ļoti daudz ieguvuši no šī regulējuma, manuprāt, mūsu ekonomika ir ieguvusi no tā regulējuma. Mēs meklēsim veidus, kā to tiesiski nostiprināt, saglabāt, ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka regulējums ir jāgroza.”
Eiropas Savienības tiesā lietu par uzņēmumu īpašnieku privātumu skatīja arī bijusī Latvijas Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele. Viņa no intervijas atteicās, sakot, ka spriedumu izskaidrot sižeta formātam būtu pārāk sarežģīti. Savukārt vaicāta par sprieduma ietekmi uz Latviju Ziemele atbildēja, ka Latvijas regulējumu uzņēmumu īpašnieku atklāšanā nav pētījusi, taču tiesas atziņas jebkurā gadījumā Latvijai ir saistošas.