Konkurences padome:Latvijā nav veikti normatīvo aktu grozījumi attiecībā uz kompensējamo zāļu cenām, kas varētu liecināt par aizliegtu vienošanos
Latvijā nav veikti normatīvo aktu grozījumi attiecībā uz kompensējamo zāļu cenām, kas varētu liecināt par aizliegtu vienošanos, reaģējot uz Lietuvas Konkurences padomes konstatētajiem pārkāpumiem valsts kompensējamo medikamentu lietā, aģentūrai LETA sacīja Konkurences padomē (KP),
Padomē skaidroja, ka KP ieskatā Lietuvas konkurences padomes lieta ir saistīta ar tieši Lietuvā specifiskajiem apstākļiem, kas novērtēti lietā, līdz ar to pēc KP rīcībā esošās informācijas, Latvijā nav veikti normatīvo aktu grozījumi attiecībā uz kompensējamo zāļu cenām, kuros būtu ņemti vērā tirgus dalībnieku kopīgi sniegtie aprēķini un pamatojumi kompensējamo zāļu piecenojumiem, kas varētu liecināt par aizliegtu vienošanos.
Līdztekus Lietuvas konkurences padomes izmeklēšanas gaitā nav informējusi KP, ka aizliegta vienošanās aptvertu arī Latviju.
Taču, lai novērstu potenciālos konkurences riskus, KP ir sazinājusies ar Veselības ministriju un aicinājusi ņemt vērā riskus, kas var rasties normatīvo aktu izstrādē, sadarbojoties ar nozares dalībniekiem un neveltot pienācīgu uzmanību konkurences riskiem.
Jau ziņots, ka Lietuvas Aptieku asociācijai un astoņām farmācijas kompānijām noteikts nepilnu 73 miljonu eiro sods par vienošanos kompensējamo medikamentu piecenojumam, otrdien paziņoja Lietuvas Konkurences padome.
Konkurences uzraugs informēja, ka 27,5 miljonu eiro sods noteiks "Eurovaistine", 16,7 miljoni eiro "Gintarine Vaistine", 9,2 miljoni eiro "Tamro", 7,7 miljoni eiro "Benu", 2,7 miljoni eiro "EVD", 1,27 miljoni eiro "EVRC", 7,4 miljoni eiro "Limedika", 11 200 eiro "Siromed Pharma" un 7400 eiro Lietuvas Aptieku asociācijai.
Sodi noteiktu par Lietuvas Konkurences likuma un Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumu pārkāpumiem.
Ar asociācijas starpniecību kompānijas 2017.gadā vienojušās par piecenojumu kompensējamajiem medikamentiem un iesniegušas savus aprēķinus apstiprināšanai Veselības ministrijā, apgalvojot, ka tie balstīti uzņēmumu darbības izmaksās, secinājis konkurences regulators.
"Pēc tam konkurenti kopīgi sagatavoja dokumentu par aptiekas prototipu, kuram vajadzēja parādīt, ka kompānijas tirgū varētu palikt tikai tad, ja ministrija apstiprinātu ierosināto uzcenojumu," pausts paziņojumā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka konkurenti bija vienojušies par piecenojumu, kas ne tikai sedz izmaksas, bet arī nodrošina papildu peļņu.
Veselības ministrijas apstiprinātie piecenojumi spēkā stājās 2018.gadā un joprojām ir spēkā.
Lietuvas Aptieku asociācija Konkurences padomes lēmumu un sodu raksturoja kā "pilnībā nepamatotu" un solīja to apstrīdēt tiesā.