Pirmssvētku laikā aktivizējas viltus tirgotāji; krāpnieku nagos var nonākt arī ziedotāji

"Krāpnieku aktivitāte, izsūtot īsziņas un e-pastus banku, mobilo operatoru, kurjerdienestu vai mazumtirdzniecības veikalu vārdā, nepierimst arī svētku laikā. Iedzīvotāji cenšas iegādāties dāvanas pēc iespējas ātrāk un par zemākām izmaksām, bet steigā var kļūt mazāk uzmanīgi pret viltus piedāvājumiem. Noziedznieki turpina meklēt veidus, kā izkrāpt naudas līdzekļus no iespējami vairāk cilvēku, iegūstot viņu datus ar noziedzīgā ceļā izvilinātu internetbankas paroļu, viltus maksājumu vai pat cēlu mērķu vārdā veiktu ziedojumu palīdzību. Parasti krāpnieki mudina rīkoties un sniegt prasītos datus nekavējoties," stāsta Anrijs Šmits, Luminor bankas krāpšanas novēršanas speciālists.

Nereti noziedznieki nosūtītajā ziņā ievieto arī programmu, kas var kaitēt ierīcei, vākt informāciju vai saiti uz īpaši krāpnieciskam nolūkam izveidotu interneta vietni, turklāt šāda veida krāpniecības mēģinājumi diezgan bieži notiek arī sociālajos tīklos.

Krāpnieki izmanto arī iedzīvotāju vēlmi gada nogalē veikt ziedojumus dažādiem labdarības mērķiem. Lai izkrāptu finanšu līdzekļus, noziedznieki izveido viltus labdarības organizāciju mājas lapas vai ziedojumu lūdzēju lapas sociālajos tīklos, kas nereti nerada šaubas par to patiesumu. Pirms ziedojuma veikšanas ieteicams pārbaudīt labdarības organizācijas vai ziedojuma lūdzēja izcelsmi un vēsturi. Lai veiktu pārbaudi, jāvadās pēc līdzīgiem pamatprincipiem, kā pārbaudot jebkuru jaunu naudas saņēmēju - jāizvērtē mājas lapas pareizība, atsauksmes internetā par konkrēto labdarības organizāciju, jāizpēta kontakti, kā arī jāpievērš uzmanība saņēmēja kontam/bankai un jebkurai citai publiski pieejamai informācijai. Turklāt, ja labdarības organizācijas bankas konts ir ārpus Latvijas, jābūt īpaši piesardzīgam.

Eksperta padomi - kam pievērst uzmanību, iepērkoties internetā svētku laikā:

• Nepaļaujoties tikai uz atpazīstamu zīmolu logo vai krāsu paleti. Noziedznieki veiksmīgi vilto atpazīstamu zīmolu logo, lai iegūtu jūsu uzticību. Vienmēr pārbaudiet piedāvājuma sūtītāja tīmekļvietnes adresi, kā arī pievērsiet uzmanību citām detaļām.
• Kritiski izvērtējiet pārāk izdevīgus piedāvājumus, kā arī drukas kļūdas, uznirstošos logus u.tml. Esiet uzmanīgi, ja interneta vietnes apskates laikā izlec reklāmas banneri, kas aicina saņemt papildu atlaides, vinnestu loterijā vai jebkādā citā veidā aicina ievadīt savus personīgos datus.
• Neklikšķiniet uz e-pastā ievietotajām saitēm pirms tās esat pārbaudījis. Lai tās pārbaudītu, veiciet meklēšanu interneta pārlūkprogrammas meklētājā. Tā pat neatveriet saiti uz interneta veikalu, ko negaidīti atsūta draugs vai paziņa ar tekstu, kas nav raksturīgs viņa ikdienas sarakstei.
• Pievērsiet īpašu uzmanību tam, ja trūkst vai neeksistē kontaktu sadaļas, vai norādītie kontakti realitātē neeksistē. Tāpat veikala kontakti/ adrese ir trešās valsts jurisdikcijā/ zemo nodokļu zonā. Īpaši izvērtējiet vietnes, kas pārdod preces, bet nav to oficiālais izplatītājs.
• Neatveriet saiti, kas ir bijusi saistīta ar kiberdrošības uzbrukumiem vai datorvīrusiem. To var noskaidrot dažādos reputācijas pārbaudes rīkos, piemēram, Google Safe Browsing.
• Esiet uzmanīgi, ja nav papildu informācijas par precēm, trūkst vai nav reālu klientu atsauksmju par veikalu citos avotos vai sociālajos tīklos un šīs atsauksmes ir jaunas un pārspīlēti labas. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja atsauksmes par veikalu ir pārāk vienveidīgas un ir acīmredzams, ka radītas mākslīgi.
• Rūpīgi izvērtējiet preču iegādi interneta veikalā, kurā atrunāti konkrēti interneta veikala noteikumi, piegādes, naudas atmaksas vai citi svarīgi nosacījumi. Tāpat jābūt uzmanīgiem, ja interneta veikala noteikumi ir neloģiski vai nesamērīgi labi pircējam.

Ja tomēr esat kļuvis par krāpnieku upuri un jūsu bankas dati ir nonākuši viņu rīcībā, nekavējoties par šo gadījumu ir jāziņo gan savai bankai, gan policijai.