Pašvaldības policijas un Valsts policijas sadarbība ir būtiski pilnveidojama, uzskata jaunais iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Komentējot jaunās valdības deklarācijā minēto, ka sadarbībā ar pašvaldībām paredzēts paplašināt pašvaldības policijas kompetenci un atbildību, Kučinskis norādīja, ka, Valsts policijai nesadarbojoties ar pašvaldības policiju, visu iekšējās drošības laukumu nevarēs nosegt, tāpēc jāmeklē efektīvāki sadarbības veidi.
"Līdzšinējā sadarbība no vienas puses ir laba, no otras puses tā ir stipri pilnveidojama. Šajā jomā nevar skatīties tikai no iekšlietu sistēmas punkta, turklāt mazās pašvaldībās pašvaldības policijas kapacitāte nav pietiekamā līmenī. Tāpēc jāskatās uz abpusējiem standartiem un kopējai diskusijai jābūt," uzsvēra ministrs.
Komentējot valdības deklarācijā pausto apņemšanos stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbību reģionos, Kučinskis norādīja, ka patiesībā tikai ļoti bagātas valstis var atļauties katrā apdzīvotā vietā izvietot profesionālus glābējus. Tāpēc galvenais ir sadarbība ar pašvaldībām un brīvprātīgo kustības veicināšana, uzskata jaunais ministrs.
"Es vairāk no valsts puses saredzu tehnisko aprīkojumu, infrastruktūru, apmācību, bet brīvprātīgos iesaistīt ar pašvaldības atbalstu," uzsvēra Kučinskis.
Jaunais ministrs arī norādīja, ka jāaktivizē policistu apmācības process, īpaši, reģionos. Atsauksmes par zināšanu iespējamo trūkumu un to, kā rīkoties dažādās situācijās, vairāk nāk no reģioniem, norādīja Kučinskis.
Jau rakstījām, ka Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā plānots virzīt Saeimas deputātu Igoru Rajevu (AS), bet ministra biroja vadītāja amatā Evu Upīti, kura bija Kučinska padomniece juridiskajos jautājumos laikā, kad viņš ieņēma premjera amatu.
Valdības deklarācijā attiecībā uz iekšējo drošību politiķi apņemas palielināt sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu, lai 2026.gadā tas sasniegtu 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat iecerēts pilnveidot krīžu vadības sistēmu, izveidojot Krīžu vadības centru un valstiska līmeņa starpinstitucionālu krīžu komunikācijas mehānismu.
Jaunā valdība arī pārskatīšot valsts civilās aizsardzības sistēmu kā nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļu, kā arī ieviesīšot valsts un novadu līmeņa katastrofu risku samazināšanas un pārvaldības stratēģiju.
Tāpat iecerēts pilnveidot agrīnās brīdināšanas sistēmu, turpināt īstenot Ukrainas bēgļu atbalstu, kā arī ieviest jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu.
Politiķi arī apņēmušies stiprināt valsts drošības iestāžu kapacitāti, nodrošināt Iekšējās drošības akadēmijas konsorcija darbības attīstību, kā arī nodrošināt iekšējās drošības pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras, speciālā transporta, aprīkojuma, speciālo līdzekļu un ekipējuma iegādi.
Jaunā valdība arī apņēmusies nodrošināt valsts ārējās robežas izbūvi, īstenot Eiropas Savienības un nacionālajai drošībai būtiskus digitalizācijas projektus, paplašināt pašvaldības policijas kompetenci un atbildību, kā arī stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsības posteņu darbību reģionos.