Kaut arī Saeimas advokāts ir informējis Satversmes tiesu (ST) par valdības un parlamenta plāniem mainīt pabalstu aprēķināšanas algoritmu, tādējādi palielinot tos, politiskā partija "Saskaņa" tiesā uzturēs prasību atzīt garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeni par Satversmes pārkāpumu, aģentūru LETA informēja partijas pārstāvis Andrejs Klementjevs.
GMI pabalsts pašlaik ir 109 eiro, kas "Saskaņas" ieskatā ir pārāk zems sociālās aizsardzības līmenis Latvijas iedzīvotājiem.
Pēc Saeimas advokāta sniegtās informācijas ST ierosinājusi partijai atteikties no prasības, lai ietaupītu līdzekļus un atslogotu konstitucionālo tiesu. "Saskaņa" esot noraidījusi šo piedāvājumu, jo "valdošo partiju plāni un solījumi bieži vien ir tikai tukši vārdi", teica Klementjevs.
Politiķa ieskatā, jautājums par nepieļaujami zemiem pabalstiem ir pārāk svarīgs simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Klementjevs apgalvoja, ka "Saskaņa" turpināšot cīņu pat pabalstu paaugstināšanu.
Partijas pārstāvis uzskata, ka GMI līmenis būtu jāpārskata katru gadu, ņemot vērā tā brīža ekonomisko situāciju. Šāda pieeja ļaušot būtiski palielināt pabalstus, jo GMI tiek ņemts par aprēķina pamatu visiem sociālajiem pabalstiem.
Klementjevs pauda cerību, ka ST ieklausīsies "Saskaņas" argumentos un uzdos parlamentam nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni.
Kā ziņots, "Saskaņas" frakcijas deputāti kopā ar deputātēm Ļubovu Švecovu un Karīnu Sprūdi iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesai (ST), apstrīdot valstī noteiktā GMI līmeņa atbilstību sociāli atbildīgas un tiesiskas valsts principiem, aģentūru LETA informēja frakcijā.
Deputāti uzsver, ka GMI nenodrošina trūcīgām personām cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi un neizpilda valsts pienākumu nodrošināt cilvēkiem sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā.
Frakcija apstrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmā daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.panta normas atbilstību Satversmei.
LETA jau ziņoja, ka arī tiesībsargs Juris Jansons aicina valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, jau sākot ar oktobri.
Tāpat tiesībsargs aicina valdību nodrošināt, ka no nākamā gada janvāra plānotais minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta pieaugums sasniedz iedzīvotājus jau janvārī, nevis maijā, kā ieplānots šobrīd.
Lai mazinātu straujās inflācijas negatīvo ietekmi, Saeima šā gada jūlijā lēma valsts pensiju indeksāciju veikt divus mēnešus agrāk, proti, jau augustā, pensijas palielinot vidēji par 23%. Taču valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs un GMI līmenis, neskatoties uz augsto inflāciju, ir palicis nemainīgs, akcentēja Jansons.