Saistībā ar ļoti mazām elektroenerģijas ražošanas jaudu rezervēm elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) no 14.decembra līdz 16.decembrim aicina patērētājus iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās - no plkst.8 līdz 12 un no plkst.15 līdz 19, aģentūru LETA informēja AST pārstāvji
Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14.-16.decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas. Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā.
"Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices," skaidro AST.
Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no plkst.8 līdz 12 un no plkst.15 līdz 19.
AST valdes loceklis Gatis Junghāns skaidro, ka šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks, un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. "Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu," norāda Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.
Zviedrijā laikā no 9. līdz 18.decembrim remontā ir 1400 megavatu (MW) atomelektrostacija "Oskarshamn 3", bet ilgāks remonta atslēgums - līdz 2023.gada 23.februārim ir arī 1130 MW atomelektrostacijai "Ringhals 4". Somijā jaunās 1600 MW atomelektrostacijas "Olkiluoto 3" palaišana ir pārcelta uz 2023.gada februāri. Savukārt Baltijas energosistēmā lielākā daļa lielo elektrostaciju ir darba gatavībā un arī visi starpsavienojumi ar Skandināviju un Poliju ir darbā. Latvijā visi Rīgas TEC ir darbā ar maksimālo jaudu. Situāciju uzlabo arī apstāklis, ka pīķa patēriņš Baltijā šajā laikā kopumā ir par aptuveni 10% zemāks nekā 2021.gadā.
Baltijas jūras valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori novembra sākumā vienojās par padziļinātu informācijas apmaiņu un sadarbību, lai samazinātu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem gadījumā, ja kādā no valstīm tiks noteikti konkrēti elektroenerģijas pieejamības ierobežojumi. Apvienotā ekspertu grupa analizē enerģijas pietiekamības situāciju Baltijas jūras reģionā, īpašu uzmanību pievēršot valstu atkarībai no pārrobežu ietekmes. Saskaņā ar rudenī publicēto Eiropas pārvades operatoru asociācijas "ENTSO-E" ziņojumu, šajā ziemā, it īpaši janvārī un februārī, būs augstāks enerģijas nepieejamības risks un summāri zemākas drošības rezerves salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Gadījumā, ja būs vērojama zema ūdens pietece hidroelektrostaciju rezervuāros, elektroenerģijas pietiekamības riski var veidoties Zviedrijas un Norvēģijas dienvidu daļā, kā arī Dānijas austrumos.
Ja tiks samazināts ražošanas apjoms atomelektrostacijās, enerģijas nepietiekamības riski var palielināties Zviedrijas dienvidos un Somijā - elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos, kas ir atkarīgi no importa. Savukārt "ENTSO-E" ziņojumā "Winter Outlook", kas tika publiskots decembra sākumā, norādīts, ka, lai gan Eiropas elektroenerģijas sistēma šajā ziemā ir pakļauta lielākam enerģijas nepietiekamības riskam, tomēr pārvades sistēmas operatoru veiktie pasākumi ļāvuši mazināt iespējamo ietekmi, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Ziņojumā sniegts novērtējums par elektroenerģijas piegādes drošību gaidāmajā ziemā visā Eiropā.
Ziņojumā norādīts, ka Eiropas elektroenerģijas sistēma joprojām ir ļoti atkarīga no gāzes, tomēr labvēlīgi laika apstākļi var mazināt šo energosistēmas atkarību. Eiropas valstis ir veikušas īpašus pasākumus, lai sagatavotos ziemai (gāzes iesūknēšana krātuvēs, dažu spēkstaciju paplašināšana vai darbības atjaunošana, kurināmā maiņa, ambīcijas samazināt elektroenerģijas patēriņu), kā arī samazinātu elektroenerģijas pieprasījuma maksimumu par 5% atbilstoši Eiropas Savienības lemtajam. Visi šie pasākumi ievērojami samazinās enerģijas nepietiekamības risku, teikts ziņojumā.