TV3 raidījuma "Nekā personīga" rīcībā nonākusi kāda vēstule, ko rakstījis Eiropas savienības sankciju sarakstos iekļautā diktatoram Vladimiram Putinam pietuvinātā miljardiera Dmitrija Mazepina uzņēmums. Vēstule adresēta Latvijas ārlietu ministrijai. Tajā lūgts ļaut kompānijai URALHIM minerālmēslu kravas, kas iestrēgušas Rīgas ostas noliktavās nosūtīt uz Āfriku trūkumcietējiem. Tajā pat laikā ar līdzīgu lūgumu pie mūsu Valsts prezidenta vērsies ANO ģenerālsekretārs. Kā šonedēļ noskaidrojām - Latvija ļaus ANO sankcionētā uzņēmuma minerālmēslus no Rīgas aizvākt. Bet ar noteikumu, ka Mazepina firma no tā negūs nekādu finansiālu labumu.
Kopš kara sākuma Rīgas ostā iesprūdušas gan politiski, gan tiešā veidā sprādzienbīstamas kravas. Tie ir minerālmēsli, ko transportēja Putinam pietuvinātā sankcionētā miljardiera Dmitrija Mazepina firmas.
Precīzi pirms 9 gadiem 2013.gada 18.decembrī skanot Krievijas himnai Rīgas ostā atklāj minerālmēslu termināli, kas pieder uzņēmumam “Riga Fertilizer Terminal”. Pasākumā klāt ir daudzi smagsvari.
Atklāšanu apmeklēja tobrīd vēl Ventspils mērs Aivars Lembergs. Arī Ainārs Šlesers, kurš tieši tobrīd centās atgriezties politikā ar partiju "Vienoti Latvijai". Svinīgajā brīdī līdzas Šleseram manāms arī kāds neliela auguma vītrietis, kuram žurnālisti uzmanību nepievērš. Bet tieši viņš - Dmitrijs Mazepins ir "Riga Fertilizer Terminal" īpašnieks. Viņš arī pārvalda Krievijas minerālmēslu milzeni kompāniju URALHIM. Pirms 9 gadiem Šlesers slēpa savu saistību ar biznesiem Rīgas ostā un arī ar Mazepinu. Bet šobrīd jau publiski zināms, ka Šlesera un Šķēles cilvēki pārrvalda "Rīgas tirdzniecības ostu", kas ir mazākuma akcionārs Mazepina uzņēmumā "Riga Fertilizer Terminal".
Šā gada 24.februārī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Mazepins kopā ar vēl 36 biznesmeņiem Kremlī ar Putinu sprieda kā apkarot Rietumu sankcijas. Mazepins pats ir starp tiem, pret kuru sankcijas piemērotas. Tāpēc viņa kompānijas biznesam Rīgas ostā "norauts stop-krāns". Tieši tā pat kā "Uralchim" piederošajā uzņēmumā "Ventamonjaks" Ventspilī. Tur kā mazākuma akcionārs ir firma (HALCYON CAPITAL), kur patiesā labuma guvējs uzrādīts Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.
"Es domāju, ka tie aktīvi, kas šeit, Latvijā, ir, viņi vienkārši ir jākonfiscē un jādomā, kā tos pārdot kādiem ieinteresētiem investoriem, lai tos līdzekļus pēc tam novirzītu Ukrainas atjaunošanai. Tas būtu tas loģiskākais risinājums. Mēs esam par to runājuši arī Latvijas valdībā. Ka būtu jāatrod tiesisks risinājums, kā visus šos aktīvus pārņemt, bet pagaidām risinājums, cik es zinu, nav atrasts," saka Satiksmes ministrs Tālis Linkaitsw (K).
Nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca Singapūrā reģistrēts kuģis "Asian Majesty". Krievijā tas jau bija daļēji piepildīts, bet "Riga fertilizer terminal" tajā vēl iekrāva kālija hlorīdu kravu, kas pieder sankcionētā Mazepina Maurīcijā reģistrētai firmai. Milzīgais kravas kuģis Rīgas ostu pameta, bet Latvijas ūdeņus atstāt tam sankciju dēļ aizliedza. Un kopš 5.marta kuģis ar bīstamo minerālmēslu kravu joprojām noenkurojies Rīgas līcī. To iespējams redzēt arī publiskajā kuģu radarā.
Rīgas brīvostas pārvaldnieks apstiprina, ka saņemts lūgums kuģim ienākt ostā, ja jūra aizsals. Līdzīgs lūgums izteikts arī ostai Ventspilī.
"Viņš atrodas Rīgas ostas tā saucamajā reidā vai ārējā reidā. Tātad enkurvietā. Ja mēs runājam par pašu kuģi, arī kuģim nekas nedraud un noteikti arī kuģa kravai nekas nedraud. Tā jau ir kuģa atbildība. Tad kuģa kapteinis acīmredzot sauktu, kliegtu un bļautu. Mums bija mēģinājumi, un tas jautājums, manuprāt, tika pacelts arī premjera līmenī. Ko ar to visu iesākt, un, manuprāt, tur ir tikai šobrīd divas puses - ir pats kuģis un kuģa fraktētājs vai kravas īpašnieks. Tātad, ja viņi nav vai negrib vai nevēlas, vai arī nespēj atrast kaut kādu risinājumu, kādā veidā to atrisināt, tad šobrīd, man liekas, nav arī citu juridiski kaut kādi instrumenti, kā valsts varētu kaut kādā juridiski legālā veidā šo kravu konfiscēt vai pārņemt," uzskata Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Kā "Nekā personīga" iepriekš informēja Valsts vides dienests, tad SIA "Riga fertilizer terminal" vēl nesen atradās 89 199 tonnu minerālmēslu. Ko ar tiem darīt, Latvijas iestādēm nebija skaidrs. Vides uzraugi cēla trauksmi, ka to nepareiza uzglabāšana var radīt pat sprādziena draudus.
Jūnijā, kad Stambulā notika ANO, Krievijas, Ukrainas un Turcijas sarunas par graudu eksportu no Ukrainas, tika runāts arī par minerālmēslu eksportu uz tā saucamajām "trešās pasaules valstīm". Kā mums zināms, jūlijā Latvijā ieradusies īpaša ANO pārstāve, kura sākusi neformālas pārrunas par iespēju Mazepina firmas "Riga fertilizer terminal" glabātos minerālmēslus nodot Āfrikas valstīm. To apstiprina arī ārlietu ministrs.
"Kādu laiku mēs skatījāmies un vērtējām gan tos apjomus, gan iespējas, konsultējāmies ar Eiropas Komisiju. Līdz oktobra sākumā ANO ģenerālsekretārs Guterrešs oficiāli vērsās pie Latvijas. Un arī, cik es zinu, pie Beļģijas, Nīderlandes un Igaunijas valdībām. Mūsu gadījumā gan pie Valsts prezidenta. Ar lūgumu izvērtēt iespēju atļaut ANO Pārtikas programmai pārņemt kā ziedojumu šo minerālmēslu apjomu, kas mums ir diezgan ievērojams, mēs runājām par aptuveni 200 000 tonnu. Un attiecīgi nodot kādai Āfrikas vai Latīņamerikas valstij. Mēs attiecīgi konsultējāmies ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisija norādīja, ka, ja sankcionētā persona vai uzņēmums negūst nekādu labumu, bet to nodod ANO kā ziedojumu noteiktu mērķu īstenošanai, tādā gadījumā tas iekļaujas sankciju izņemumā. Tas nebūtu sankciju pārkāpums. Vladimirs Putins nosauca par nepieņemamu minerālmēslu bloķēšanu, kas paredzēti pasaules nabadzīgākajām valstīm. Šādu pozīciju prezidents izteica darba tikšanās laikā ar uzņēmēju Dmitriju Mazepinu," pauž Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Krievijas propagandas televīzijas šajās dienās demonstrē kadrus kā notiek Dmitrija Mazepina un diktatora Putina tikšanās. Tajā sankcionētais miljardieris sūdzas, ka viņi paši būtu gatavi ziedot savus minerālmēslus nabadzīgajiem Krievijas draugiem Āfrikā un Latīņamerikā, bet sliktie rietumi, tajā skaitā arī Latvija to viņiem darīt neļaujot.
"URALHIM Latvijas, Igaunijas, Beļģijas un Holandes ostās iesaldētas 262 000 tonnas, ACRON 52 000 tonnas, EUROHIM turpat 100 000 tonnas. Pašreizējā situācija patiešām ir sarežģīta, visas kompānijas saskārušās ar šo problēmu, mēs dažādos veidos centāmies šo problēmu atrisināt. Jo šie minerālmēsli tika sūtīti uz attīstības valstu tirgiem. Tajā skaitā uz Āfriku," teica "Riga Fertilizer Terminal" patiesā labuma guvējs Dmitrijs Mazepins.
"Tā ierosme darīt to, tā nāk no kā puses? Tas ir ANO, vai tas ir šis te uzņēmums no Krievijas puses? Tāpēc, ka Krievijas puse publiskajā telpā savukārt to pasniedz kā mēs šeit mēģinām palīdzēt, bet re - sliktie rietumi, tajā skaitā Latvija, to neļauj darīt? Tas ir ļoti labs jautājums. Es teiktu tā, ar Latviju sākotnēji, kā jau es teicu, jūlijā sarunas uzsāka ANO. Tajā pašā laikā es zinu, ka šis uzņēmums ir izvērsis… Un ne tikai uzņēmums. Bet arī Krievijas puse diezgan vētrainu darbību ANO ietvaros. Un jūs absolūti precīzi norādat uz to, ka faktiski viens no apsvērumiem, kāpēc gan Eiropas Savienība, gan G7 valstis dara visu, lai maksimāli nodrošinātu tā saucamo globālo dienvidu valstis gan graudiem, gan minerālmēsliem, ir Krievijas izvērstā propagandas kampaņu par to, ka tieši rietumu sankcijas, tieši ASV un Eiropas Savienības sankcijas ir novedušas pie tās situācijas, kāda šobrīd ir - cenu pieaugums, trūkums gan graudu, gan minerālmēslu ziņā. Es nevaru pateikt, cik liela ietekme, piemēram, šajā ANO rīcībā ir bijusi uzņēmuma vai, piemēram, Krievijas rīcība. Es tikai varu teikt to, ka tas ir arī mēģinājums no Krievijas puses, protams, kapitalizēt maksimāli gan diplomātiskajos centienos ar dienvidiem, gan propagandas centienos. Bet mēs vienmēr esam skaidri uzsvēruši, ka sankcijas ir nevis cēlonis šai situācijā, bet ka Krievijas iebrukums un karš Ukrainā ir cēlonis šai situācijai," saka Rinkēvičs (JV).
"Nekā personīga" rīcībā ir viena no vēstulēm, ko sankcionētā Dmitrija Mazepina URALHIM pārstāvji rakstījuši Ārlietu ministrijai. Tajā viņi ne tikai mudina Latvijai sekot ANO rīkojumam "steidzami nodrošināt mēslošanas līdzekļu pieejamību valstīm, kuras ir visvairāk pakļautas pārtikas trūkumam". Uralhim ārlietu ministrijai arī sūdzas, ka Mazepina Latvijā reģistrētais uzņēmums "Uralkali Trading", kas tirgo minerālmēslus otrai ar Mazepinu saistītajai kompānijai "Riga Fertilizer Terminal" par sankcionēto kravu glabāšanu palikusi parādā pusmiljonu eiro (EUR 515 136,12), tāpēc Mazepina cilvēki lūdz piekļuvi kontam Rietumu bankā, lai šo parādu varētu nomaksāt.
"Paralēli ir bijušas vairākas vēstules ārlietu ministrijā. Jāsaka, ka Ārlietu ministrijā Sankciju nodaļā ļoti daudzas e-pastu un vēstules, kurās, protams, arī šis uzņēmums ir paudis apņemšanos, ka viņi ir gatavi nodot šīs kravas ANO," uzsver Rinkēvičs (JV).
Respektīvi, to labo darbu nevis dara ANO un Latvija, bet to dara viņi? "Jā, bet tieši tāpēc mēs komunicējam ar ANO. Mēs uzraugam tik, cik tas ir iespējams, no mūsu viedokļa - mēs arī esam ciešā saiknē un sadarbībā ar kolēģiem citās valsts institūcijās. Bet mēs esam pasvītrojuši, ka mēs strādājam ar starptautisku organizāciju. Bet visu darbu faktiski uzņemas veikt ANO. Tas nozīmē nogādāšanu. Daļa, kā es saprotu… Es, protams, neesmu eksperts. Bet, kā es saprotu, daļa no šiem minerālmēsliem vēl ir jāapstrādā. Un tad šo darbu arī varētu veikt ANO izraudzīts uzņēmums tuvāk jau pie lietotāja," uz jautājumu atbild ministrs.
Prezidenta kanceleja apstiprina, ka Egils Levits ir oktobra sākumā saņēmis ANO Ģenerālsekretāra oficiālu vēstuli ar aicinājumu Latvijai atbalstīt Latvijas teritorijā esošo Krievijas izcelsmes Eiropas Savienības sankcijām pakļautiem uzņēmumiem piederošo minerālmēslu ziedošanu Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Šāds akcepts ir dots un šonedēļ par to lemts Valdības sēdes slēgtajā daļā. Bet sadarbība iespējama tikai ar ANO. Arī intervijā Nekā Personīga Levits atkārto, ka Latvijas iestāžu sadarbība ar sankcionētiem uzņēmumiem vai personām nav iespējama.
"Latvija nekādā ziņā nepadosies. Latvija ievēro visas sankcijas, un Latvija iestājas par vēl stingrākām sankcijām," pauž Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Sankcionētā Mazepina uzņēmumu minerālmēsli tiks pārņemti kā ziedojums. Tālāk kravas, bet tikai ar Latvijas saskaņojumu, tiks nodotas kādai no Āfrikas vai Latīņamerikas valstīm. Valsts pagaidām nav izvēlēta, jo minerālmēslu kvalitāti šobrīd pārbauda Pasaules pārtikas programmas inspektori un pārliecinās par to derīgumu.
"Nebūsim naivi, tur ir arī tālejoši apsvērumi, jo diskusija saistībā ar Ukrainas graudu eksportu, par minerālmēsliem turpinās, un, protams, ka būs mēģinājumi atjaunot minerālmēslu tirdzniecību un tranzītu. Tie nav sankcionētie produkti. Sankcionēti ir uzņēmumi un indivīdi. Un šī ir tā sarežģītā lielā starptautiskā spēle, kurā ir cīņa par dienvidu sirdīm un prātiem. Nav vienkārši. Pats esmu ANO Ģenerālās asamblejas laikā ticies ar daudziem Āfrikas un Latīņamerikas un arī citu kontinentu ministriem. Jāsaka, ka jo tālāk no Ukrainas, jo vairāk ir jāskaidro un vairāk ir jācīnās par šo valstu nostāju un balsīm. Tas gan," norāda Rinkēvičs (JV).
