Psiholoģe: Zināšanas par drošības noteikumiem un to ievērošana ikdienā var glābt bērnu un jauniešu dzīvību

Viņa skaidroja, ka bērniem ikvienā vecumā ir svarīgs pašu vecāku piemērs. Tas, ko vecāki dara, nevis tas, ko runā, tiek vairāk uztverts, jo uztveram un mācamies mēs neapzināti. Ja pusaudzim vecāks teiks to, ko pats nedara, tas būs velti tērēts laiks, tādējādi ar savu piemēru vecāks parāda savu attieksmi un nodod bērnam arī to.

"Tieši vecāki veido bērna priekšstatu par pasauli un uzvedības noteikumiem tajā. Tāpēc svarīgas ir ne tikai sarunas par drošības jautājumiem, bet arī praktiskais piemērs. Ja vecāki ikdienā iet pāri ielai, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, tad audzinoša saruna ar bērnu par to, cik svarīgi vienmēr ir ievērot drošības noteikumus, būs neefektīva," uzsvēra Mandžule.

Tāpat ir būtiski ar bērniem runāt par drošības jautājumiem viņiem saprotamā veidā. Jo īpaši nozīmīgi ir runāt par to, ko no viņiem sagaida, kā uz ceļa vai dzelzceļa tuvumā ir jāuzvedas. Tas, kas ir pašsaprotams pieaugušajiem, var radīt apjukumu bērnam. Pirmsskolas vecuma bērni vienmēr ir pieaugušā pieskatīti, tas ir vecums, kad pieaugušā teiktajā bērns ieklausās, un šajā vecumposmā kopumā bērniem patīk ievērot noteikumus, pat pārbaudīt, vai arī citi rīkojas pēc noteikumiem. Turklāt pieaugušā uzdevums ir arī pamanīt un paslavēt, kad bērns ievēro noteikumus, jo tas viņu motivēs arī turpmāk rīkoties atbilstoši.

Mandžule skaidroja, ka pirmsskolas vecumā apgūtās zināšanas par drošību un noteikumu ievērošanu bērnam būs pamats nākamajam vecumposmam, kad pamazām jāsāk patstāvīgas gaitas.

Viņa iesaka bērniem no septiņiem līdz 11 gadiem visbiežāk jāsāk doties uz skolu pašiem. Viņas vērtējumā, viena no iespējām, kā runāt par drošību uz ceļa, ir maršruta iziešana kopā ar bērnu, pirms viņš to sāk darīt patstāvīgi. Ja bērns ir impulsīvs, pārlieku aktīvs, viņa uzmanība ir viegli novēršama, tad ir stingri jāizvērtē, kad bērns ir gatavs mērot ceļu uz skolu patstāvīgi, jo īpaši tad, ja ceļā ir bīstami punkti, piemēram, pāreja bez luksofora, grūti pārredzama ceļa šķērsošana, kā arī dzelzceļa šķērsošana.

Tāpat var izmantot sociālos stāstus - iepriekš sagatavota filmiņa, kur tiek parādīts, kā pareizi uzvesties uz ielas vai dzelzceļa tuvumā. Mandžules vērtējumā, ja bērniem uz skolu ir jādodas ar vilcienu vai jāšķērso sliedes, viņiem ir jāzina, ka dzīvība vienmēr ir svarīgāka par nokļūšanu laikā. Proti, labāk nokavēt vilcienu vai pagaidīt pie pārejas, kad tas aizbrauc, un tikai tad droši šķērsot sliedes.

Viņa norādīja, ka šajā vecumposmā ar bērnu var sākt runāt par sekām, kādas būs, neievērojot noteikumus, taču tas ir jādara viņam saprotamā veidā, bez biedēšanas. Pretējā gadījumā var rasties situācija, kad skolēnam, jau ieraugot vilcienu vai tuvojoties tam, rodas trauksme un ir bail, bet tie ir slikti padomdevēji. Spēcīgās emocijas un spiediens, ka ir jāiet un jāpaspēj, var radīt apjukumu un grūtības pieņemt atbilstošāko lēmumu situācijā.

"Tāpat ir jāatgādina, ka viedierīču lietošana un dzelzceļš ir nesavienojami. Tas ir bīstami, jo novērš mūsu uzmanību un mēs nepamanām un nespējam sadzirdēt vilcienu. Mēteļa kapuce ir jānoņem, lai varētu labi saredzēt un sadzirdēt tuvojošos vilcienu. Šie noteikumi attiecas arī uz pusaudžiem," sacīja psiholoģe.

Viņa skaidroja, ka pusaudžu vecumposms ir laiks, kad jāatrod pašam sevi - jāsaprot, kas viņam ir svarīgi un kādu dzīvi viņš grib dzīvot, tāpēc vecākiem ir jādod vaļa citās jomās, kur bērns var ar sevi eksperimentēt, tad viņā mazināsies protests un vēlēšanās iet pret noteikumiem.

Vienlaikus viņa atzina, ka pusaudži maina autoritātes no vecākiem uz vienaudžiem un izvēlētajām slavenībām, taču vecākiem tāpat ir jāturpina runāt, pat ja izskatās, ka pusaudzis neklausās. Vecākiem, runājot ar pusaudzi, būtu labāk vairāk jautāt nekā dot gatavas atbildes. Piemēram, vecāki var ierosināt diskusiju par tematu, līdz ar to uzzināt, ko pusaudzis domā par šo jautājumu. Ja vecākam tiek dota iespēja ko paskaidrot, tad svarīgi skaidrojumā ietvert, kāpēc tā būtu jārīkojas. Pusaudzis daudz labāk uztvers, ja runās par faktiem, piemēram, cik garš ir bremzēšanas ceļš vai kā kapuce ierobežo perifēro redzi, vai cik metru liela ir redzamība tumsā, skaidroja Mandžule.

Tāpat vecāki var runāt ar pusaudzi par sekām, kādas var iestāties, ja brauc pāri sliedēm ar elektrisko skrejriteni, lieto viedierīces vai skaļi klausās mūziku dzelzceļa tuvumā.

Psiholoģe uzsvēra, ka ir apsveicami, ka dažādas institūcijas rīko sociālās kampaņas, taču, viņas ieskatā, šo tematu vajag aktualizēt arī tiem cilvēkiem, kurus cilvēki uzskata par viedokļu līderiem. Apzinoties to lielo ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, kāda pašlaik ir influenceriem, viņa aicina ikvienu no viņiem savā sociālo tīklu saturā iekļaut arī jautājumus par drošību uz ceļa vai sliežu tuvumā.