EK akceptējusi atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem

© Lauris Aizpurietis / F64

Eiropas Komisija (EK) ir reģistrējusi valsts atbalsta pasākumu komersantiem, kuru darbību ietekmējusi pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšana, liecina piektdien oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais Ekonomikas ministrijas (EM) paziņojums.

Ministru kabineta grozījumi kārtībai, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku, tika iesniegti EK izvērtēšanai par komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

Ministru kabineta noteikumi ir saskaņoti ar EK.

Ministrijā norāda, ka līdz ar to Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad "Latvijas Vēstnesī" publicēts paziņojums par to, ka EK pieņēmusi lēmumu par šajos noteikumos paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

LETA jau ziņoja, ka atbalsta programmas mērķis ir mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts saistībā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās energoresursu cenu straujā pieauguma dēļ.

Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem pieejams par laika posmu no 2022.gada 1.februāra līdz 2022.gada 31.decembrim. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs pēc EK saskaņojuma saņemšanas.

Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem pieejams granta jeb dāvinājuma veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu, pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.

Atbalsts pieejams komersantiem, kuru energoresursu izmaksas veido vismaz 3% no kopējām komersanta saimnieciskās darbības izmaksām 2021.gadā, vai kuru kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām 2021.gadā bija vismaz 500 megavatstundu (MWh) vai kopējais gāzes patēriņš 2021.gadā bija vismaz 500 MWh.

Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais