ASV eksporta kontroles sarakstā iekļauj arī Latvijas kompāniju

© Pixabay

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija pievienojusi 24 kompānijas un citas struktūras eksporta kontroles sarakstam par atbalstu Krievijas armijai vai aizsardzības rūpnieciskajai nozarei, Pakistānas kodolprogrammai vai piegādēm Irānas elektronikas kompānijai.

Starp kompānijām ir arī Latvijas uzņēmums "Fiber Optical Solutions", kas ražo optisko šķiedru žiroskopus un citas iekārtas.

Kompānijas, kas atrodas Latvijā, Pakistānā, Krievijā, Singapūrā un Šveicē, tika pievienotas sarakstam ASV nacionālās drošības un ārpolitikas apsvērumu dēļ, paziņoja Tirdzniecības ministrija.

Sarakstā ir arī Krievijas "Kraftway Corporation", kas sevi dēvē par vienu no lielākajiem Krievijas IT uzņēmumiem, Elektroniskās skaitļošanas zinātniskās pētniecības centrs, "Fibersense", "Optolin", "PKK Milandr", "Milandr EK", "Milandr ICC", "Milur IS", "Microelectronic Production Complex (MPK) Milandr", "Ruselectronics JSC" un Šveicē bāzētais "Milur SA".

Tirdzniecības ministrija sarakstam pievienoja arī četrus tirdzniecības un piegādes uzņēmumus Singapūrā par piegādēm vai mēģinājumiem veikt piegādes Irānas elektronikas uzņēmumam "Pardazan System Namad Arman", kam ASV Valsts kase sankcijas noteica 2018.gadā.

Baidena administrācija sarakstam pievienoja arī desmit uzņēmumus Pakistānā un AAE, kas rada piegāžu risku Pakistānas kodolaktivitātēm.

Pēc Maskava iebrukuma Ukrainā februārī Vašingtona ir izmantojusi eksporta kontroli, lai sodītu uzņēmumus par atbalstu Krievijas armijai un ierobežotu ārvalstu tehnoloģiju plūsmu uz Krieviju.

ASV preču piegādātājiem pirms piegādēm sarakstā iekļautajām kompānijām ir jāsaņem speciāla licence.

Kā liecina "firmas.lv" dati, SIA "Fiber Optical Solutions" reģistrēta 2011.gadā, un tās pamatkapitāls ir 8 530 597 eiro. Uzņēmums pieder diviem Austrālijas un trim Krievijas pilsoņiem - pa 35% katram Šihua Ounam un Karinai Ounai, 16% Jurijam Korkiško, 9% Vjačeslavam Fjodorovam un 5% Viktoram Priļutskim.

"Fiber Optical Solutions" apgrozījums 2021.gadā bija 3,07 miljoni eiro, bet zaudējumi sasniedza 1,48 miljonus eiro. gadu iepriekš tika apgrozīti 3,37 miljoni eiro un zaudējumi bija 540 000 eiro.

Kopš dibināšanas uzņēmums ir strādājis tikai ar zaudējumiem un kopējā zaudējumu summa jau sasniegusi 9,7 miljonus eiro.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais