Savickis vērtēs, vai vērsties policijā par viltus ziņas izplatīšanu par viņa nāvi

Mediji un "Itera Latvija" vadītājs Juris Savickis vērtēs, vai vērsties policijā saistībā ar ceturtdien rītā medijiem izplatīto viltus informāciju par Savicka nāvi, kas tika nopublicēta arī virknē Latvijas mediju.

Virkne Latvijas mediji saņēma preses relīzi par to, ka Savickis esot miris. Izplatītā preses relīze saturēja gan Savicka dzīvesgājuma aprakstu, gan panākumus, gan arī bēru datumu un vietu. Preses relīze, kas it kā nosūtīta no uzņēmuma, gan tika izsūtīta no e-pasta, kas bāzēts nevis uzņēmuma e-pastu sistēmā, bet gan "Google" e-pastu servisā "Gmail".

Brīdī, kad LETA sazinājās ar uzņēmumu "Itera Latvija", tā darbinieki bijuši izbrīnīti par šādu informāciju. Līdz ar to secināms, ka izplatītā informācija bijusi viltojums.

Savickis aģentūrai LETA pauda, ka, ņemot vērā, ka viņam nav pieredzes ar šādiem gadījumiem, patlaban viņš situāciju uztver ar humoru.

"Kā tālāk rīkoties, vēl nezinu. Parunāsim ar juristiem un tad izlemsim," sacīja Savickis.

Mediji, kuri ātri pēc relīzes saņemšanas, publicējuši ziņas par Savicka aiziešanu mūžībā, šīs publikācijas savukārt atsauca.

Valsts policijā aģentūra LETA noskaidroja, ka par šādiem gadījumiem cietušais var vērsties policijā ar iesniegumu.

Portāla "Delfi" galvenā redaktora vietnieks un nacionālo ziņu vecākais redaktors Jānis Bagātais aģentūrai LETA skaidroja, ka portāls pietiekami rūpīgi nebija pārbaudījis faktus, taču, rodoties aizdomām par saņemtās preses relīzes autentiskumu, "Delfi" ziņu izņēma un publiski atsauca. Tāpat "Delfi" personīgi atvainojās arī Savickim.

Taujāts par to, vai portāls plāno vērsties policijā, Bagātais norādīja, ka par tālāko rīcību "Delfi" lems, konsultējoties ar juristiem.

"Šis ir piemērs, kad modrību zaudēja gan vairāki komercmediji, gan sabiedriskais medijs, un tas atgādina, cik rūpīgi jāpārbauda informācija, īpaši tik svarīgos jautājumos," atzina Bagātais, piebilstot, ka konkrēto notikumu plānots apspriest redakcijā, lai no šīs pieredzes mācītos.

Portāla "Tvnet" galvenā redaktora vietniece Dita Deruma aģentūrai LETA pauda, ka kompānijas "Itera Latvija" vārdā ceturtdien izplatītā informācija par Savicka nāvi ir klasisks viltus ziņas paraugs ar "sarkanajiem karogiem", kurus pieredzējis ziņu redaktors noteikti pamanītu, tikmēr jaunajiem, nepieredzējušajiem redaktoriem, kas tikko uzsākuši savu profesionālo karjeru, tas var izrādīties milzīgs pārbaudījums.

"Lai gan "Tvnet" rūpīgi apmāca ziņu redaktorus pirms darba uzsākšanas, visas iespējamās situācijas grūti paredzēt un tieši pieredzes trūkums šoreiz nospēlēja par labu krāpniekiem, kas sasniedza savu mērķi," sacīja Deruma.

Viņa uzsvēra, ka šādu un līdzīgu viltus ziņu mērķis ir vājināt medijus un mazināt lasītāju uzticēšanos tiem, lai sagatavotu telpu sagrozītai informācijai, sazvērestības teorijām un izdomājumiem, kas skar politiku, medicīnu, zinātni.

Deruma arī sacīja, ka kompānijā turpmāk vēl vairāk tiks pievērsta uzmanību jauno žurnālistu un ziņu redaktoru apmācībai, lai šādas kļūdas nekad vairs neatkārtotos.

Tikmēr "tv3.lv" galvenais redaktors Ģirts Krastiņš aģentūrai LETA sacīja, ka, laikā, kad tika saņemta minētā preses relīze, "tv3.lv" redakcijā notika rīta ziņu sapulce, kurā šis temats pārrunāts.

Viņš uzsvēra, ka pirmās aizdomas izraisīja "Gmail" e-pasta adrese, no kuras tika saņemta informācija. "Jau pēc brīža sazvanījām Savicki, kurš tobrīd brauca automašīnā uz darbu un, protams, noliedza izskanējušo, piebilstot, ka varētu vērsties pret viltus ziņu izplatītājiem," sacīja Krastiņš. "tv3.lv" saņemto informāciju nepublicēja.

Vaicāts par to, vai šis gadījums atspoguļo arī plašāku viltus ziņu problemātiku, Krastiņš norādīja, ka tā esot un šādam gadījumam vajadzētu sekot kādai iekšējai pārbaudei par to, kādas pazīmes atšķir viltus informāciju no patiesas.

"Šis konkrētais gadījums, šķiet, ir viens no lielākajiem un savā veidā kolektīviem mediju brāķiem pēdējā laikā. Informatīvais karš ir reāls, un to, vai šis izsūtītais "feiks" bija joks, kara sastāvdaļa vai kas cits, rādīs laiks," skaidroja redaktors.

Viņš piebilda, ka šis gadījums ir skaļš signāls tam, ka medijiem, it īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, jāpievērš lielāka uzmanība tam, kas un no kādiem avotiem tiek publicēts.