VUGD nosauc prioritāti numur viens, kas būtu jārisina nākamajam iekšlietu ministram

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) prioritāte numur viens, kas būtu jārisina nākamajam iekšlietu ministram, ir atalgojuma palielināšana, intervijā TV3 raidījumam "900 sekunde" sacīja VUGD priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Viņš skaidroja, ka VUGD no vidējās darba samaksas tautsaimniecībā patlaban atpaliek par 32%. Ugunsdzēsējs glābējs ar piecu gadu darba stāžu un bez neviena apgādājamā pēc nodokļu nomaksas Latvijā saņem vidēji ap 870 eiro, kamēr, piemēram, Igaunijā samaksa ugunsdzēsējam ir par vairākiem simtiem eiro lielāka.

Cilvēkam, kuram jāuztur ģimene, nav daudz argumentu, kāpēc iet strādāt, piemēram, par ugunsdzēsēju autovadītāju, ja var strādāt par kravas auto šoferi un nopelnīt vairāk, tik ļoti neriskējot ar savu dzīvību, sacīja Baltmanis.

VUGD priekšnieka vietnieks informēja, ka patlaban dienestā vakanti ir aptuveni 11% amata vietu. Tādējādi nodarbinātie, kuri palikuši dienestā, ir spiesti strādāt virsstundas, kas noved pie pārstrādāšanās, turklāt dienestam ir diezgan spiedīga finansiālā situācija, lai visiem par virsstundām atbilstoši samaksātu.

Līdz ar to tieši atalgojuma jautājums ir "top prioritāte" dienestam, apliecināja Baltmanis, piebilstot, ka jau ir sagatavots informatīvais ziņojums par par situāciju dienestā, ar kuru, kā noprotams, būs jāiepazīstas arī jaunajam iekšlietu ministram.

Jau ziņojām, ka oktobrī kritiskā personāla nodrošinājuma dēļ VUGD vadība nolēma atsevišķās dienās apturēt mazāk noslogoto posteņu darbību. Tolaik tika minēts, ka dienestā ir ap 12% vakantu amata vietu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums.

Decembra sākumā VUGD paziņoja, ka ir atrasts pagaidu risinājums, lai decembrī samazinātu plānoto dienu skaitu, kad nepieciešams apturēt darbību 18 mazāk noslogotajos posteņos.

Plānots, ka līdz ar jaunās valdības izveidošanu līdzšinējo iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (AP), kurš pats iepriekš strādāja VUGD, nomainīs "Apvienotā saraksta" politiķis, kādreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis, kurš pēdējos gados uzkrājis pieredzi, strādājot Saeimā ar iekšējās drošības jautājumiem.

Iecerēts, ka par Krišjāņa Kariņa (JV) otrās valdības apstiprināšanu Saeima balsos nākamnedēļ.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais