Latvijā sākusies gripas epidēmija; pacientu skaits ar aizdomām par gripu pieaudzis par 88,1%

Gripas monitoringa dati liecina, ka pacientu skaits ar aizdomām par gripu pieaudzis par 88,1% kopš novembra vidus, un vidēji valstī ir 64,9 gripas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Divās monitoringa pilsētās šis rādītājs pārsniedzis epidēmijas slieksni - Rīgā tie bijuši 144,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, bet Jūrmalā fiksēti 125,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem.

Pēdējo divu nedēļu laikā par 28,7% pieaudzis pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības ar akūtiem augšējo elpceļu infekcijas simptomiem - no 1936,2 uz 100 000 iedzīvotājiem novembra vidū līdz 2492,7. Rīgā, Jēkabpilī un Valmierā šis rādītājs pārsniedz vidējo Latvijā un bija attiecīgi 3327,6 Rīgā, 2763,1 Jēkabpilī un 2626 Valmierā.

SPKC pārskats par akūtu augšējo elpceļu infekciju un gripas izplatību liecina, ka ar sūdzībām par akūtām augšējo elpceļu infekciju simptomiem pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs vērsies 1881 pacients jeb vidēji 2492,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 2443,6 uz 100 000 iedzīvotāju.

Augstākā intensitāte novērota bērniem, īpaši vecuma grupā līdz četriem gadiem. Pacientu īpatsvars, kuri vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, ir sasniedzis 30%.

Pēdējo trīs nedēļu laikā novērots arī straujš pacientu skaita pieaugums ar pneimoniju - par 98,5% salīdzinājumā ar novembra vidu. Salīdzinājumā ar citiem gadiem, pacientu skaits, kuri vēršas ar elpceļu infekcijas slimības simptomiem un kuriem konstatēta pneimonija, ir netipiski liels, norāda SPKC.

Piemēram, pagājušajā nedēļā 89 pacientiem tika konstatēta pneimonija jeb vidēji 117,9 uz 100 000 iedzīvotājiem, kamēr nedēļu iepriekš šis rādītājs bija 86,1 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Augstāka saslimstība ar pneimoniju reģistrēta pieaugušajiem vecuma grupā virs 65 gadiem - 230,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

No monitoringā iekļautajām slimnīcām pagājušajā nedēļā tika ziņots par astoņiem stacionētiem gripas pacientiem. Kopumā līdz šim ar apstiprinātu gripas diagnozi hospitalizēti 23 pacienti. Viņi bija dažādās vecuma grupās, piemēram, divi pacienti bija vecuma grupā līdz četriem gadiem, pieci - no piecu līdz 14 gadu vecumā, astoņi - no 15 līdz 64 gadu vecumā, bet vēl astoņi - vecuma grupā virs 65 gadiem.

Savukārt, testējot pacientus ar elpceļu infekcijas simptomiem, aizvadītājā nedēļā samazinājies pozitīvo paraugu īpatsvars, kad tika konstatēts respiratori sincitiālais vīruss - no 25,4% līdz 6,1%.

Eiropas gripas uzraudzības tīkla dati rāda, ka 2022.gada novembra nogalē par plašu vidējo gripas izplatīšanos un intensitāti ziņoja deviņas valstis - Vācija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Malta, Portugāle, Rumānija, Krievija, Turcija un Lielbritānija (Skotija).

Vācija, Spānija, Francija, Izraēla, Itālija, Kirgizstāna, Kazahstāna, Luksemburga, Moldova, Portugāle un Uzbekistāna ziņoja par sezonālās gripas epidēmiskā sliekšņa pārsniegšanu. Noteikti gan A, gan B tipa gripas vīrusi, visās monitoringa sistēmās dominējošs ir A/H3.

SPKC atgādina, ka vissmagāk ar gripu slimo gados vecāki cilvēki un cilvēki ar hroniskām saslimšanām - sirds un asinsvadu, plaušu un nieru hroniskām slimībām, cukura diabētu, onkoloģijas slimnieki, pacienti ar hroniskām infekcijām un cilvēki, kuriem ir novājināta imunitāte. Gripa ir īpaši bīstama maziem bērniem un grūtniecēm.

SPKC norāda, ka vislabākā aizsardzība pret gripu un gripas izraisītām komplikācijām ir vakcinācija. Ņemot vērā, ka imunitāte izveidojas dažu dienu laikā pēc vakcinācijas, un gripas izplatība parasti ilgst līdz pat maija beigām, vakcinēties pret gripu vēl nav par vēlu arī epidēmijas laikā, īpaši, ja plānots saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, plānveida operācijas vai ārstēšanās stacionārā ārstniecības iestādē.