Fiskālās disciplīnas padome norāda uz būtiskiem riskiem tautsaimniecības attīstībai

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, aģentūru LETA informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Kā norāda Fiskālās disciplīnas padome, patlaban Latvijā inflācija ir viena no augstākajām eirozonā. Būtiskākie inflāciju noteicošie faktori ir enerģijas un pārtikas cenas, kā arī traucētā piegādes ķēžu darbība, kas kavē arī ražošanas procesus un preču piegādi. Cīņai ar inflācijas pieaugumu Eiropas Centrālā banka ir uzsākusi ierobežojošu monetāro politiku.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka skaidro, ka, analizējot šābrīža ekonomiskos rādītājus, padomei ir zināmas bažas par iespējamo budžeta deficīta pieaugumu augstas inflācijas apstākļos. Fiskālai politikai vajadzētu kalpot par inflācijas ierobežojošo instrumentu. Tāpēc, ņemot vērā ierobežotos valsts līdzekļus, valsts sniegtajam visa veida atbalstam šobrīd jābūt termiņā ierobežotam un īpaši labi mērķētam, pārsvarā vērstam uz sociāli mazaizsargātajām mājsaimniecībām, uzsver Šteinbuka.

Fiskālās disciplīnas padome aicina nepieļaut situāciju, ka, pieaugot sociālai spriedzei, darba samaksas pieaugums kļūs straujāks. Lai gan inflācijas ietekme uz algu attīstību nav pilnā mērā atspoguļojusies FM prognozēs, padome, atsaucoties uz statistikas datu novērojumiem saskata, ka algu pieauguma temps šobrīd nepārsniedz un pat netuvinās inflācijas rādītājiem. Tādēļ šobrīd nav bažu, ka var veidoties algu/inflācijas spirāle. Tomēr, tā kā bezdarba rādītāji joprojām ir zemi, nevar izslēgt, ka nodarbināto spiediens uz darba devējiem pieaugs, izraisot straujāku darba samaksas kāpumu, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Saskaņā ar vienošanos par sadarbību, kas parakstīta 2016.gada 8.februārī, Fiskālās disciplīnas padome ir atbildīga par FM makroekonomisko prognožu apstiprināšanu. Prognozes tiks izmantotas par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023.-2025.gadam, ko plānots iesniegt Ministru kabinetā 2023.gada pirmajā ceturksnī. Prognožu apstiprināšanas procedūras laikā [adomei tika iesniegti detalizēti FM prognožu dati, tajā skaitā IKP struktūra un atsevišķu IKP komponenšu attīstības scenāriji.

Jau ziņots, ka FM samazinājusi 2022.gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 1,6%, salīdzinājumā ar augustā prognozētajiem 2,8%, savukārt nākamgad gaidāms IKP kritums par 0,6% pretstatā augustā prognozētajam 1% pieaugumam.

Prognozes pārskatītas, ņemot vērā Latvijas IKP dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.

FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025.gadam, mainoties 2023.gada valsts budžeta sagatavošanas grafikam.