Turpmāk ir sagaidāms lielāks Ukrainas bēgļu bērnu pieplūdums Latvijas skolās, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols.
Vasarā vispārējās izglītības sistēmā bija reģistrēti četri tūkstoši ukraiņu bērnu, un pašlaik šis rādītājs krītas, kas ir skaidrojams ar atbrīvotajām teritorijām Ukrainā un ģimeņu vēlmi atgriezties savā valstī, atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis. Tomēr, ņemot vērā, kā Ukrainā tiek izpostīta civilā infrastruktūra, sākoties aukstajam gada laikam, ir paredzams, ka turpmāk ukraiņu bērnu skaits Latvijas skolās varētu palielināties.
Ozols pieļāva, ka kāda daļa kara bēgļu bērnu paliks Latvijā arī turpmāk. Apmēram 2 500 ukraiņu bērnu pieteicās nometnēm, kuras tika organizētas ar mērķi veicināt ukraiņu skolēnu latviešu valodas prasmes, un no septembra ir stājusies spēkā norma, kas paredz, ka arī ukraiņu bērniem izglītība ir jāapgūst latviešu valodā, klāstīja ministres padomnieks. Daļa ukraiņu bērnu izglītojas tālmācības izglītības programmās Ukrainā, taču IZM pašlaik nav zināms precīzs šādu bērnu skaits.
IZM pārstāvis atzīmēja, ka, kaut arī valsts valodas prasmes Ukrainas bēgļu bērniem ir atšķirīgas, visiem ir nepieciešami individuālie mācību plāni un citi atbalsta mehānismi.
Tāpat esot uzsākts process, kurā ukraiņu pedagogi tiek iekļauti Latvijas izglītības sistēmā, norādīja Ozols. Arī šiem mācībspēkiem valsts valodas prasības ir saistošas, taču daļai arī bez pietiekamām latviešu valodas zināšanām ir piešķirta īslaicīga pielaide izglītības sniegšanā - piemēram, lai pasniegtu svešvalodu priekšmetus.
Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāja Liene Voroņenko atzīmēja, ka pašlaik apmēram 250 ukraiņu pedagogi ir izteikuši vēlmi strādāt Latvijā, taču daudziem no tiem trūkst valsts valodas zināšanu. Tādēļ viņi pakāpeniski mācās latviešu valodu un paralēli veic darbu ar ukraiņu skolēniem.
Deputāte Agita Zariņa-Stūre (JV) vērsa uzmanību uz izglītības materiālu trūkumu, kurus sniegt ukraiņu pedagogiem, kuri iesaistās izglītības sniegšanā. Viņa aicināja IZM un VISC padomāt par dažādiem atbalsta mehānismiem gan ukraiņu mācībspēkiem, gan skolēniem.
Nacionālās apvienības (NA) politiķis Artūrs Butāns vaicāja, vai ir kāda sistēmiska pieeja, kā iestādes reaģē uz mobingu skolās, kas ir vērsts pret ukraiņu skolēniem. Voroņenko uz jautājumu atbildēja, sakot, ka visā sabiedrībā ir ievērojami lielas problēmas ar toleranci pret visu atšķirīgo. Ozols atzīmēja, ka katrs mobinga gadījums ir jāvērtē individuāli, jo to iemesli ir dažādi. No nākamā gada pašvaldībām tikšot piešķirts īpašs finansējums, lai piesaistītu psihologus, kas palīdzētu novērst mobingu skolās, kurās ir izteiktas tā pazīmes
