Magoņa un Osinovska krimināllietas iztiesāšanu turpinās nākamā gada februārī

© Vladislavs Proškins/f64

Krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2023.gada 2.februārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Rīgas apgabaltiesa lietas iztiesāšanu sāka no jauna, jo lietā mainījās tiesas sastāvs. Tiesas sēde norisinājās daļēji attālinātā režīmā.

Magonis tiesas sēdē bija tiesas zālē, savukārt Osinovskis, kurš pašlaik uzturas Igaunijā - attālināti.

Tiesas sēdē tika iesniegti vairāki tehniski lūgumi, kuri tika noraidīti, piemēram, tika iesniegts lūgums atļaut tiesas sēdēs piedalīties Igaunijā bāzētam uzņēmumam AS "Skinest Rail".

Tāpat tika pieteikts lūgums par prokurora Māra Lejas noraidījumu, jo pēc Osinovska un viņa aizstāves domām ir šaubas par Lejas objektivitāti. Leja norādīja, ka šis lūgums ir nepamatots.

Tiesa lūgumu noraidīja.

Nākamajā tiesas sēdē februārī tiks izskatīts aizstāvības lūgums par liecinieku nopratināšanu.

Tiesas kolēģija norādīja, ka tiks izvērtēta iespēja lūgt Osinovskim ierasties uz tiesas sēdēm klātienē.

Vidzemes rajona tiesa iepriekš abus apsūdzētos pilnībā attaisnoja, taču prokuratūra par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu.

Apsūdzības pamatā Magonim ir divu darbību kopums, proti, prokuratūra uzskata, ka viņam 2015.gada vasarā nodota nauda, lai sekmētu, ka "LDz" meitas sabiedrība SIA "LDz Ritošā sastāva serviss" iepirktu no Osinovskim piederošās AS "Skinest Rail" četras dīzeļlokomotīves.

Tāpat prokuratūra uzskata, ka Magonis apsolījis tikties ar toreizējo "Krievijas dzelzceļa" prezidentu Vladimiru Jakuņinu un panākt labvēlīga lēmuma pieņemšanu Osinovska interesēs, proti, lai Krievijas lokomotīves tiktu remontētas Daugavpils rūpnīcā.

Kopējā kukuļa summa bijusi aptuveni pusmiljons eiro, uzskata prokuratūra.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Magoni aizturēja 2015.gada 6.augustā.

Pirmās instances tiesā prokuratūra bija lūgusi abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt tos valsts labā.

Tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.

Lietu izskatījis tiesnesis Kārlis Jansons, kurš pēc sprieduma norādīja, ka Magoņa kompetencē nebija nodarboties ar lokomotīvju iepirkšanu, jo šim nolūkam pastāv "LDz" meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", kas pats labi ticis galā ar četru lokomotīvju iepirkumu arī bez Magoņa iesaistīšanās.

Attiecībā par otru Magoņa apsūdzības daļu tiesa konstatējusi, ka Magonis nav ticies ar "Krievijas dzelzceļa" vadītājiem kā Latvijas valsts amatpersona, bet gan tāpēc, ka viņam bijušas personīgas un draudzīgas attiecības ar "Krievijas dzelzceļa" vadošajām amatpersonām, norādīja Jansons.

Magoņa aktivitātes "Krievijas dzelzceļā" nekādā veidā nav bijušais saistītas ar viņa dienesta pienākumiem, vērtē tiesnesis. Magoņa dienesta pienākumos neietilpa rūpēties par Osinovska biznesa interesēm un Osinovskis ir devis naudu Magonim kā privātpersonai par viņa interešu lobēšanu "Krievijas dzelzceļā". Līdz ar to nav konstatēts nozieguma sastāvs nevienam no abiem apsūdzētajiem inkriminētajiem noziegumiem, ir pārliecināts tiesnesis.

Ņemot vērā minēto Jansons norāda, ka prokuratūra nav savākusi pietiekamu daudzumu pierādījumu izvirzītajās apsūdzībās.

Paši apsūdzētie apsūdzības neatzina. Osinovskis gan nenoliedz, ka devis naudu Magonim, bet norāda, ka tā bijusi domāta citam mērķim.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais