Pārbaudi par "TV Rain" darbinieku vīzām PMLP varētu pabeigt mēneša laikā

© Scanpix

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) aptuveni mēneša laikā varētu pabeigt pārbaudi par to, vai pastāv tiesisks pamats atcelt piešķirtās vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību Krievijas neatkarīgās TV programmas "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") darbiniekiem, aģentūra LETA uzzināja pārvaldē.

Plānots, ka pārbaude tiks pabeigta aptuveni mēneša laikā, tomēr šis termiņš atkarīgs arī no tā, cik ātri atbildes uz pārvaldes jautājumiem sniegs "TV Rain".

Vaicāta, vai izvērtēšanā PMLP prasīs arī Valsts drošības dienesta (VDD) viedokli par "TV Rain" darbiniekiem, PMLP pārstāve Madara Puķe aģentūrai LETA atbildēja, ka, gadījumā, ja VDD rīcībā ir informācija, ka konkrētas personas apdraud valsts drošību un ir nepieciešams atcelt šo personu uzturēšanās dokumentus, dienests pats šo informāciju sniedz pārvaldei.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā Imigrācijas likuma grozījumus, kas aizliedz izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas saistībā ar darbu Krievijas pilsoņiem, uzņēmuma "TV Rain" darbiniekiem tika izsniegtas 13 vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību. Vīzas tika izsniegtas laika posmā, kamēr tas nebija aizliegts, proti, līdz šī gada septembrim.

Pārvalde patlaban sākusi izvērtēšanas procesu par to, vai pastāv tiesisks pamats atcelt piešķirtās vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību, ņemot vērā, ka uzņēmums šobrīd nav likvidēts.

Tikmēr VDD rosinājis iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (AP) tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļaut Gruzijā pastāvīgi strādājošo televīzijas kanāla "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") raidījuma vadītāju Alekseju Korosteļevu.

VDD ir izvērtējis televīzijas kanāla "TV Rain" 1.decembra raidījumā "Šeit un tagad" paustos izteikumus, secinot, ka tie ir vērtējami kā aicinājums sniegt materiālu atbalstu Krievijas okupācijas spēkos mobilizētajiem karavīriem.

Raidījuma "Šeit un tagad" bijušais vadītājs Korosteļevs raidījuma laikā vairākkārt norādījis uz Krievijas karavīru smagajiem apstākļiem frontē, nepietiekamo nodrošinājumu ar ekipējumu un pārtiku.

Pēc tam žurnāliste Jekaterina Kotrikadze raidījumā "Šeit un tagad" pavēstīja, ka "Doždj" nolēmis pārtraukt sadarbību ar Korosteļevu, norādot, ka par pamatu atlaišanai esot tieši viņa izteikumi. Vienlaikus otrdienas pēcpusdienā "TV Rain"ģenerāldirektore Natālija Sindejeva esot norādījusi, ka Korosteļeva atlaišana esot bijusi kļūda, tāpēc Korosteļevs un vēl divi žurnālisti esot aicināti atgriezties darbā.

Sindejeva atvainojusies Korosteļevam un "TV Rain" auditorijai.

Tāpat Korosteļeva teiktais liecinot, ka televīzijas kanāls "TV Rain" ir apkopojis informāciju par minētajām problēmām, lai palīdzētu tās risināt, informēja VDD.

Ņemot vērā minētos apstākļus, VDD vērtējumā raidījumā paustie izteikumi ir vērsti pret Latvijas nacionālās drošības interesēm un rada maldīgu priekšstatu par Krievijas armiju, veicinot sabiedrības līdzcietību pret agresoriem.

5.decembrī VDD savu vērtējumu par raidījumā paustajiem izteikumiem nosūtīja Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Kā jau publiski izskanējis, NEPLP ir pieņēmusi lēmumu anulēt "TV Rain" apraides atļauju.

VDD veiktās pārbaudes gaitā noskaidrots, ka 1.decembra raidījums "Šeit un tagad" ir ticis filmēts televīzijas kanāla "TV Rain" redakcijā Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Izteikumu autors, raidījuma vadītājs Korosteļevs pastāvīgi uzturas un strādā Gruzijā.

Ņemot vērā, ka Korosteļevam nav uzturēšanās atļaujas Latvijā, saskaņā ar Krimināllikumu persona Latvijā nevar tikt saukta pie kriminālatbildības. Vienlaikus VDD ir rekomendējis iekšlietu ministram iekļaut Korosteļevu tā dēvētajā melnajā sarakstā jeb ārvalstnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais