Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz primārā atbalsta sniegšanu līdz nākamā gada vasarai.
Patlaban spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka atbalsts tiek sniegts līdz šī gada 31.decembrim. Komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz, ka primāri sniedzamais atbalsts tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30.jūnijam. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts turpina nodrošināt izmitināšanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam tiem ukraiņiem, kuriem tā nepieciešama arī pēc likumā minētā 60 vai 120 dienu perioda.
Saeimas frakcijas "Progresīvie" rosināja atbalsta termiņu noteikt kā 2024.gada 4.martu. Partija argumentēja, ka iepriekš ES pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību līdz minētajam martam, tāpēc labāk būtu, ja Latvijā iebraukušie bēgļi varētu nākotnē skaidrāk rēķināties ar Latvijas atbalstu.
Finanšu ministrijas pārstāvji argumentēja, ka ir akceptējams, ja atbalsts tiek pagarināts uz pusgadu, nevis līdz 2024.gada martam. Pusgads ir pietiekami garš termiņš, lai Iekšlietu ministrija varētu izstrādāt atjaunoto bēgļu atbalsta plānu un paredzētu tam finansējumu.
Deputāte Jana Simanovska (PRO) un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala argumentēja, ka bēgļi vēlas drošību par primārā atbalsta iespējām. Neatkarīgi no tā cik ātri beigsies karš, Latvijā atrodas mazaizsargātu personu grupas - seniori, invalīdi, sievietes ar mazie bērniem, kas vēlas zināt kāds atbalsts būs gaidāms pārskatāmā nākotnē.
Topošās koalīcijas deputāti gan mierināja, ka Latvija sniegs atbalstu cik nepieciešams un termiņu atbalstam var pagarināt vairākas reizes.