Ja cilvēks ir bijis sodīts par vardarbību vai par dzimumnoziegumu, bet ir izcietis sodu un sods ir dzēsts, pēc pašreizējā Izglītības likuma formāli viņš drīkst kļūt par pedagogu un strādāt skolā. Cits likums – par bērnu tiesību aizsardzību – savukārt to aizliedz. Tāpēc tagad Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, lai atrisinātu šīs pretrunas likumos.
Praksē gan izglītības iestādēm vajadzētu pārbaudīt, vai cilvēks ir bijis sodīts par noziegumiem pret bērniem un nepieļaut viņa iefiltrēšanos skolā. Taču, pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas, ja sodāmība ir dzēsta, uz skolas pieprasījumu atnāks atbilde, ka cilvēks nav sodīts. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka: pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, darba devēja obligāts pienākums ir pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Dace Jansone-Klasiņa nra.lv skaidro pretrunu: Izglītības likums liedz strādāt skolā personai, kura ir bijusi sodīta par jebkādu tīšu noziegumu, savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likums runā tieši par vardarbīgiem un dzimumnoziegumiem. Abi šie likumi nosaka ierobežojumus pedagogiem, taču, pēc IZM domām, attiecībā uz skolotājiem ierobežojumus vajadzētu noteikt vienā Izglītības likumā, turklāt saskaņojot likuma normas.
Izglītības likumā pašlaik noteikts, ka par pedagogu nedrīkst strādāt personas, kas sodītas par tīšu noziegumu un nav reabilitētas. Ja sods ir dzēsts, tad var. Savukārt, Bērnu tiesību aizsardzību likums nosaka – par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas, kas sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, kā arī tās personas, kuras sodītas par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas.
„Sanāk tā, ka pašreizējais Izglītības likums runā par jebkuru sodāmību”, skaidro D. Jansone-Klasiņa, turpinot: ja cilvēks ir sodīts par vardarbību vai par dzimumnoziegumiem, bet ir izcietis sodu un sods ir dzēsts, pēc pašreizējā Izglītības likuma sanāk, ka persona drīkst kļūt par pedagogu, jo šie sodi skaitās zem jebkuras sodāmības, bet pēc Bērnu tiesību aizsardzības likuma par pedagogu šādos gadījumos kļūt nedrīkst.
IZM kopā ar Iekšlietu un Tieslietu ministrijām sagatavotie grozījumi abos likumos paredz: Izglītības likums pilnā apjomā attieksies tikai uz pedagogiem ar visiem tā ierobežojumiem. Proti, par pedagogu var strādāt persona, kas ir sodīta par tīšu noziegumu, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, bet persona, kas sodīta par noziegumiem, kuri ir saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu, un par noziegumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību, nevarēs strādāt par pedagogu, neskatoties uz sodāmības dzēšanu vai noņemšanu. Līdz ar to Bērnu tiesību aizsardzības likumā šī brīža noteiktie ierobežojumi neattieksies uz pedagogiem, bet tikai uz bērnu aprūpes, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni.
Abi likumprojekti izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tie vēl jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.