Rīgā ar privāto auto visbiežāk pārvietojas labi atalgoti un izglītoti vīrieši

© Gints Ivuškāns/f64

Nepilnai pusei rīdzinieku galvenais pārvietošanās veids ir privātā automašīna, liecina pētījumu kompānijas "Latvijas fakti" augustā un septembrī veiktā rīdzinieku aptauja.

Rīgā ar vieglo automašīnu vismaz reizi nedēļā pārvietojas 63% rīdzinieku. Lielākoties tie ir strādājošie, ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, vīrieši vecumā no 25 līdz 54 gadiem.

Privātā vai darba automašīna ir galvenais transporta veids 44% rīdzinieku darba dienās.

Savukārt sabiedrisko transportu Rīgā vismaz reizi nedēļā izmanto katrs otrais iedzīvotājs jeb 51% aptaujāto.

Kā norāda pētījuma veicēji, sabiedrisko transportu biežāk izmanto gados vecāki cilvēki, sievietes, nestrādājošie, ar zemāku ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

Lai gan sabiedriskā transporta izmantošana esot nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar 2021.gadu, tomēr tā ne tuvu nesasniedzot to līmeni, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas, kad pilsētas sabiedrisko transportu

vismaz reizi nedēļā izmantoja divas trešdaļas rīdzinieku.

Sabiedriskais transports ir galvenais transporta veids 39% iedzīvotāju, pārvietojoties Rīgā darba dienās.

Ar velosipēdu Rīgā vismaz reizi nedēļā pārvietojas katrs ceturtais iedzīvotājs, jeb 25% aptaujāto. Velosipēdistu skaits gada laikā ir nedaudz saucis.

Visbiežāk tie ir gados jaunākie iedzīvotāji vecumā līdz 44 gadiem, strādājošie, ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, vīrieši.

Velosipēds ir galvenais transporta veids 5% pilsētnieku, pārvietojoties Rīgā darba dienās.

Aptaujas dati rāda, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte apmierina trīs ceturtdaļas Rīgas iedzīvotāju, taču šogad šie parametri vērtēti rezervētāk nekā iepriekšējo 10 gadu laikā.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība apmierina 77% rīdzinieku, bet šī pakalpojumu kvalitāte apmierina 74% respondentu.

Aptaujā tika iztaujāti 2207 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.