Lielākā daļa bērnu veselības problēmu būtu novēršamas, ja tās laikus pamanītu

Lielākā daļa problēmu saistībā ar bērnu veselību būtu novēršamas, ja tās preventīvi tiktu pamanītas laikus, piektdien konferencē "Bērni - Latvijas nākotne? Agrīnā atbalsta sistēmas izveide" sacīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Vismaz vienam no desmit bērniem ir formāli diagnosticējami psihiski, uzvedības vai attīstības traucējumi, un puse no šiem traucējumu sākas līdz 15 gadu vecumam, bet 75% - līdz 25 gadu vecumam, informēja bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Viņš norādīja, ka psihiskie, uzvedības un attīstības traucējumi ir viens no galvenajiem nespējas iemesliem jauniem cilvēkiem visā pasaulē. Augot sabiedrības labklājībai citu nespējas iemeslu svars samazinās, bet psihisko, uzvedības un attīstības traucējumu pieaugs.

Līdz ar to agrīna atklāšana un adekvāta palīdzība būtiski uzlabo tālāko psihosociālo prognozi, mazina attālās negatīvās sekas un daļā gadījumu var būt arī preventīva, skaidroja psihiatrs.

Tikmēr Vilks atzina, ka Latvijas bērni ir viena no grupām, kura visskarbāk izjūt nevienlīdzīgu iespēju sekas, taču agrīni preventīvās atbalsta sistēmas izveide bērniem būtu vērsta tieši uz nevienlīdzības mazināšanu un svarīgu pakalpojumu veidošanu bērniem agrīnā vecumā.

"Šobrīd, kad tiek veidota valdības politika nākamajiem četriem gadiem, ir svarīgi apzināt reformas, kuras pozitīvi ietekmē sabiedrības attieksmes nākotni," viņš uzsvēra.

Pēc Vilka paustā, agrīno preventīvo atbalsta sistēmu bērniem var izveidot, sadarbojoties dažādām nozarēm. Proti, liela nozīme ir profesionāļu, speciālistu un nevalstisko organizāciju spēkam. Savukārt sistēmas izveide, pie kuras būs atbildīgs PKC, būs pamats apvienot dažādu institūciju kompetences un spēkus specifisku pakalpojumu izveidošanai ģimenēm, kur bērns saskaras ar attīstības grūtībām.

"Pirmais virziens būtu agrīna attīstības grūtību identificēšana, precīza diagnostika, laba institūcija un speciālistu sadarbība pakalpojumu sniegšanā bērniem un ģimenēm. Nākamais ir intervences, kuras nākotnē nodrošināsim, lai ikvienam pirmsskolas pedagogam un ģimenes ārstam būtu izmantojami papildus atbalsta instrumenti ikdienas darbam ar bērniem," skaidroja Vilks.

Valsts prezidents Egils Levits sacīja, ka PKC politikas mērķis ir nodrošināt bērna labākās intereses un attīstīt viņa potenciālu, koncentrējoties uz problēmu novēršanu, nevis cīnīšanos ar sekām un pārvarot fragmentētību politikā, kā tas esot bijis līdz šim. Tāpat politikas mērķis ir agrīni saredzēt šķēršļus un grūtības, kas rodas ģimenēm un vēlāk arī skolām, un palīdzēt novērst tās.

"Jābūt tiešai sadarbībai valdībā veselības, izglītības un labklājības jomā, kā arī ciešām saitēm ar pašvaldībām. Valdības un Saeimas uzdevums ir izstrādāt nepieciešamo tiesisko ietvaru, kas iedibinātu labu koordinētu pārraudzības politiku. Demogrāfijas, ģimenes un bērnu politikai jābūt šīs un nākamās valdības prioritātei," uzsvēra Levits.

Savukārt PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante Sigita Sniķere norādīja, ka patlaban agrīnā intervence ir tik ļoti nepieciešami iztrūkstošs darbību lauks bērnu labbūtības sistēmā. Tas nevar būt fragmentēts un veidoties pašplūsmā.

Iepriekšējo gadu konsolidāciju rezultātā kritiski esot samazināti resursi pediatrijai kā patstāvīgai veselības jomai, kuras redzeslokā ir bērnu attīstības vajadzības. Tāpat esot samazināti resursi speciālai un iekļaujošai izglītībai, bērnu un ģimenes politikai.

Sniķere atzina, ka šobrīd Latvijā iztrūkst pakalpojumu piedāvājums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, bērniem, kuri iesaistīti vienaudžu pāridarījumos, bērniem ar agrīnās uzvedības grūtībām, uzmanības deficītu, hiperaktivitāti, kā arī bērniem ar sociālemocionālajām grūtībām, trauksmi un distresu.

Arī ģimenēm trūkst noteikts pakalpojumu klāsts. Piemēram, tas attiecas uz topošiem vecākiem ar vielu atkarībām, mātēm ar pēcdzemdību depresiju, vecākiem ar nespēju izveidot emocionālu saiti ar bērnu pēc tā piedzimšanas. Trūkst pakalpojumu arī jaunajiem vecākiem ar intelektuālās, garīgās attīstības traucējumiem un ļoti jauniem vecākiem no nabadzīgām ģimenēm. Pēc Sniķeres paustā, Latvijā tās netiek uzskatītas par prioritārām grupām.

"Agrīnu atbalsta sistēmu veido veselība, agrīnā aprūpe un izglītība, atbalsts ģimenei, speciālās vajadzības un agrīna intervence. Mēs runājam par strukturētu, vienotu pakalpojumu sistēmu veselības, izglītības un sociālpolitikas jomās. Tā ir orientēta uz bērnu labbūtību, attīstību un izaugsmes potenciāla stiprināšanu, kā arī tā proaktīvi reaģē uz riskiem, pastiprina katras iesaistītās politikas jomas atbildību par kopīgu rezultātu sasniegšanu," viņa skaidroja.

Ieviešot agrīni preventīvā atbalsta sistēmu, vispirms būtiski pievērst uzmanību agrīnam skrīningam, padziļinātam novērtējuma attīstības kavēšanās, grūtību identificēšanai, kā arī nosūtījumam individuālām vajadzībām atbilstošas agrīnas intervences saņemšanai. Tālākie izaicinājumi jau ir sadarbības stiprināšana starp ģimenes ārstu, izglītības iestādi, agrīnās intervences nodrošinātāju agrīni preventīvās atbalsta sistēmas koordinatoru vietējā līmenī.