Šogad no atļautajiem 280 nomedīti jau 270 vilki

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Vilku medības šajā medību sezonā turpmāk atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās Valsts meža dienesta (VMD) virsmežniecības inženieri medību jautājumos, aģentūru LETA informēja VMD.

Dienestā skaidro, ka lēmums pieņemts, jo ceturtdien, 1.decembrī, dienestā saņemtas ziņas par 270 vilku nomedīšanu. Kopējā medību sezonas kvota ir 280 dzīvnieku.

Saskaņā ar VMD rīkojumu, no brīža, kad līdz pieļaujamā vilku nomedīšanas apjoma izpildei atlikuši desmit dzīvnieki, vilku medības atļautas tikai ar ikreizēju pieteikšanu, saskaņojot tās ar attiecīgās dienesta virsmežniecības inženieri medību jautājumos. Tas nepieciešams, lai pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms netiktu pārsniegts.

Šosezon uz 1.decembri visvairāk vilku ticis nomedīts Centrālvidzemes virsmežniecībā (44 dzīvnieki), kam seko Ziemeļkurzemes virsmežniecība ar 42 nomedītiem vilkiem un Zemgales virsmežniecība ar 33 nomedītiem vilkiem. Vismazāk vilku (11 dzīvnieki) nomedīts Rīgas reģionālajā virsmežniecībā.

Latvijā pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms tiek noteikts katru gadu. Pēc VMD vērtējuma Latvijā patlaban mitinās ap 1300 vilku. Atbilstoši vilku populācijas vecuma struktūrai un demogrāfiskā stāvokļa novērtējumam, vilku populācija novērtējama kā stabila, kas ļauj saglabāt vilku populācijas labvēlīgu aizsardzības statusu.

Dienestā skaidro, ka medību sezonā tiek noteikts tāds pieļaujamais nomedījamo vilku apjoms, kas neapdraud šo dzīvnieku populācijas atjaunošanos un vienlaicīgi dod iespēju medniekiem mazināt zaudējumu risku, ko plēsēju koncentrācija un to uzvedības pārmaiņas rada lopkopībai.

Medību noteikumi nosaka, ka vilkus medību sezonas laikā drīkst medīt no 15.jūlija līdz noteiktā nomedīšanas apjoma sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31.martu. Iepriekšējā vilku medību sezona noslēdzās 2022.gada 23.janvārī.

VMD ir valsts pārvaldes iestāde, kas atrodas zemkopības ministra padotībā. Dienests uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību un uzkrāj informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.