Mainot uzņēmuma struktūru un nodalot AS "Sadales tīkls" no mātessabiedrības AS "Latvenergo", sabiedrība nebūtu ieguvēja, jo augtu izmaksas, kā arī nopietnam riskam tiktu pakļauta tīklu modernizācija, norāda "Latvenergo" pārstāve Ivita Bidere.
Komentējot ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) trešdien teikto, ka, iespējams, "Sadales tīkls" būtu vairāk jānodala no elektrības ražotāja "Latvenergo", Bidere skaidro, ka uzņēmumu struktūras maiņa ir vērtējama pēc tā, cik tā ir ekonomiski pamatota un izdevīga ,un vai sabiedrība būs no tā ieguvēja.
Šobrīd arī Baltijas reģionā - gan Igaunijas "Eesti Energia", gan Lietuvas "Ignitis" - koncernu portfelī ir arī sadales sistēmas operatori, kas liecina par efektīvāku īpašuma pārvaldību, - šāds modelis ir arī Zviedrijas valsts uzņēmumu grupā "Vattenfall".
"Mainot uzņēmuma struktūru, sabiedrība nebūtu ieguvēja, jo augtu izmaksas, kā arī nopietnam riskam tiktu pakļauta tīklu modernizācija," norāda "Latvenergo".
Uzņēmumā arī skaidro, ka šobrīd pastāvošajā modelī akcionārs nodrošina ne tikai labu pārvaldību, bet jo īpaši - ekonomiski zemākas "Sadales tīkla" izmaksas, kas pretējā gadījumā atspoguļotos tarifos. Esošā pārvaldība nodrošina zemāku izmaksu finansējuma piesaisti investīcijām un pārvaldes efektivitāti, kas citādi veidotu "Sadales tīklam" tādas papildu izmaksas, kuras būtu jāiekļauj sadales tarifā elektroenerģijas lietotājiem.
Akcionāra noteikto "Sadales tīkla" vidēja termiņa efektivitātes mērķu realizācija ir devusi 50 miljonu eiro samazinājumu, ļaujot "Sadales tīklam" piecus gadus ne tikai nepaaugstināt, bet 2020.gadā pat samazināt tarifus. Pēdējo piecu gadu laikā ir samazināts "Sadales tīkla" personāla skaits par 900 cilvēkiem un būtiski samazināts autoparks.
Bidere arī norāda, ka apspriešanai nodotais "Sadales tīkla" tarifu kāpums saistīts ar elektroenerģijas pārvades operatora "Augstisprieguma tīkls" tarifu maiņu, elektrības zudumiem, kas atkarīgi no elektrības cenas un inflācijas. Notiek labākā risinājuma meklējumi, bet jau šobrīd "Sadales tīkla" zaudējumus amortizē "Latvenergo", kas cita akcionāra gadījumā nebūtu iespējams.
Turklāt "Latvenergo" arī norāda, ka "Sadales tīkls" ir neatkarīgs uzņēmums, tā darbību uzrauga ne tikai akcionārs, bet arī valsts institūcijas. Uzņēmuma pārvaldība ir neatkarīga valde un padome, nodrošinot skaidru mērķu attīstību visu tirgus dalībnieku interesēs. "Sadales tīkla" neatkarību katru gadu pārbauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) un līdz šim atzīts, ka pilnībā tiek nodrošināta neatkarība atbilstoši Eiropas Savienības (ES) vienotā tirgus direktīvas prasībām.
Kā ziņots, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Kariņš norādīja, ka, iespējams, "Sadales tīkls" būtu vairāk jānodala no elektrības ražotāja "Latvenergo". Pēc viņa sacītā, savulaik sadalot energomonopolu, no tā pilnībā tika atdalīts "Augstsprieguma tīkls", bet "Latvenergo" un "Sadales tīkls" faktiski esot palikuši vienā koncernā.
Politiķa skatījumā, iespējams, būtu jārestrukturizē arī šis palikušais koncerns, vairāk nodalot "Sadales tīklu" no "Latvenergo", jo "Latvenergo" kā energoražotājam mazāk interesējot konkurence, bet "Sadales tīklam" vajadzētu būtu orientētam uz pēc iespējas lielāku ražotāju skaitu.
Tāpat ziņots, ka "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" ir pieteikuši iespaidīgus elektrības pārvades tarifu palielināšanas plānus, kas izsaukuši satraukumu sabiedrībā, tāpēc politiķi apņēmušies nodrošināt tajos izmaiņas.
