"Latio": Pircēji cer uz mājokļu cenu kritumu, pārdēvēji - kāpumu

Novembrī mājokļu tirgū strauji sarucis piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā norāda, ka uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

"Latio" informē, ka novembrī vidēji bija nepieciešama 61 diena, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu. Savukārt oktobrī tās bija 45 dienas, septembrī - 36, augustā - 32, bet jūlijā - 28 dienas.

Tāpat novembrī 5% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Oktobrī tie bija 8% mājokļu, septembrī - 12%, augustā - 14%, bet jūlijā - 16%.

"Latio" informē, ka 51% pārdevēju novembrī ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu. Oktobrī tie bija 55% pārdevēju, septembrī - 58%, augustā - 63%, bet jūlijā - 60%. Savukārt 1% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā. Oktobrī un septembrī tie bija 2% pircēju, augustā - 4%, bet jūlijā - 7%.

Novembrī 28% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Oktobrī, septembrī un augustā bez kredītu piesaistes notika 26% darījumu, bet jūlijā - 24%.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija - potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi - nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt, norāda "Latio" pārstāvji.

Ja vēl jūlijā īpašumu pārdošanai bija nepieciešams mazāk par mēnesi, tad novembrī tam vidēji vajadzīgais dienu skaits sasniedz jau 61, bet mājokļu skaits, kas tiek pārdots mēneša laikā, sarucis no 16% līdz 5%. Vienlaikus šo piecu mēnešu periodā samazinājies arī to pārdevēju īpatsvars, kas vēlas saņemt tirgus situācijai neatbilstoši augstu cenu, savukārt pircēju skaits, kas gatavi maksāt augstāku cenu nekā sākotnēji prasīts, patlaban veido vien 1% no darījumos iesaistītajiem.

Pārdot gribētāju nogaidīšana novembrī spilgti atspoguļojās arī sludinājumu skaita dinamikā, kas salīdzinājumā ar augustu sarucis par teju 36%, informē "Latio" pārstāvji. Proti, pirmo reizi ievietoto īpašumu pārdošanas sludinājumu skaits novembrī bijis aptuveni 2930, bet augustā - aptuveni 4570. Turklāt kritums ir gan sērijveida, gan pirmskara, gan arī jaunajos projektos.

Tāpat fiksēti arī gadījumi, kad pārdošanā izliktie īpašumi pēkšņi tiek izņemti no piedāvājuma. Tam par apsvērumu var būt vairāki faktori, norāda "Latio" pārstāvji. Pirmkārt, nevēlēšanās pazemināt cenu, ko pircēji aktīvi sākuši pieprasīt. Otrkārt, pārdevēji pārdomā, jo raugās uz nekustamo īpašumu kā investīciju ar iespēju nofiksēt aktīva vērtību. Pretējā gadījumā pēc darījuma viņiem uzreiz skaidri būtu jāzina, kur finanses investēt, lai pie tik augstas inflācijas nauda kontā nezaudētu vērtību. Treškārt, daļa sludinājumu tiek pārvietoti uz izīrēšanas sadaļu.

Lai arī precīzas, faktos balstītas prognozes par situāciju tirgū nākamgad šobrīd neuzdrošinās paust pat profesionāļi, pārdevēju vēlmi nogaidīt, ja apstākļi to atļauj, teorētiski var izprast, atzīst "Latio" eksperti, piebilstot, ka vienlaikus grūtāk rast loģisku pamatojumu pircēju apsvērumiem nesteigties ar darījumu veikšanu, ja piedāvājumā ir labs īpašums par atbilstošu cenu.

"Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva norāda, ka vairākas pasaules valstu ekonomikas jau izrāda samērā augstu noturību pret inflāciju un pieaugošām procentu likmēm, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus turpmākai nekustamo īpašumu tirgus attīstībai. Arī Latvijā nodarbinātības līmenis ir stabils un pat nedaudz pieaug, trešajā ceturksnī attiecībā pret pirmo palielinoties par 3,5%1. Tāpēc, vērtējot šī brīža situāciju no pircēju viedokļa, Ijevļeva apgalvo, ka, ja nolūkotā īpašuma ienesīguma likme jebšu iespējamā šī īpašuma izīrēšanas cena, mainoties pircēja maksātspējai, nepieciešamības gadījumā varētu nosegt ikmēneša kredīta maksājumus, nogaidīt patlaban nebūtu pamatojuma.

Vienlaikus Ijevļeva atzīst, ka daļa sabiedrības ne līdz galam izprotot nekustamā īpašuma tirgus procesus un tā cikliskumu, nereti domājot īstermiņā. Taču uz īpašumu, īpaši, ja tas ir vienīgais, būtu jāraugās kā uz ilgtermiņa ieguldījumu vismaz 10-15 gadu griezumā, kur nelielās cenu svārstības, ko piedzīvojam šobrīd, šādā perspektīvā var izrādīties nebūtiskas. Tādēļ, pieņemot lēmumu par pirkšanu, katram būtu jāizvērtē sava individuālā situācija - uzkrājumi, maksātspēja, dzīves apstākļi, īpašuma ienesīgums -, nevis jāļaujas tikai kopējām tirgus tendencēm.

Ijevļeva skaidro, ka augstais darījumu īpatsvars, kas notikuši bez kredītu piesaistes, parāda, ka iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus steidz ieguldīt, jo pat 3,5% liela peļņa no izīrēšanas šobrīd ir izdevīgāka par banku piedāvāto noguldījumu depozīta likmi 0,2% apmērā, nerunājot nemaz par kriptovalūtu, kas investoriem patlaban sagādā mīnusus.

Apkopojot novembra datus par jauno projektu mājokļu piedāvājumu pirmreizējā tirgū Rīgā, "Latio" speciālisti secinājuši, ka oktobrī, ieplūstot tirgū lielākajam jauno projektu piedāvājumam gada laikā, nedaudz sarukusi šī segmenta mājokļu vidējā cena darījumos - ja oktobrī tā sasniedza 2470 eiro par kvadrātmetru, tad novembrī bija 2400 eiro par kvadrātmetru.

Vidējās cenas pazeminājumu "Latio" gan pamatā skaidro ar iepriekš veiktajām rezervācijām, kā arī to, ka pagaidām lielākoties tiek pārdoti dzīvokļi no lētāka cenu segmenta. Taču kopumā cena sludinājumos šiem īpašumiem tomēr turpinājusi pieaugt - no 2990 eiro par kvadrātmetru oktobrī līdz 3025 eiro par kvadrātmetru novembrī.

Vienlaikus attiecībā pret gada pirmo ceturksni turpinājušas kāpt arī jauno projektu cenas otrreizējā tirgū - vidējā cena darījumos šādiem dzīvokļiem mikrorajonos novembrī bijusi 1850 eiro par kvadrātmetru, bet pirmajā ceturksni - 1750 eiro par kvadrātmetru. "Latio" pārstāvji uzsver, ka tas apliecina, ka iespējamu cenu lejupslīdi jauno projektu segmentos gan pirmreizējā, gan otrreizēja tirgū pašlaik nav pamata prognozēt. Gluži pretēji - cenas turpina pieaugt.

"Latio" eksperti prognozē, ka ātrāk vai vēlāk pēdējā mēneša stagnācija nekustamo īpašumu tirgū pāraugs aizvien aktīvākās norisēs, sekmējot pircēju vai pārdevēju vēlamo scenāriju attīstību jau nākamgad.