Eiropas Komisija (EK) ir oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmu Latvijā 2021.-2027.gadam, līdz ar to nākamajiem gadiem publiskajām investīcijām Latvijai būs pieejami gandrīz pieci miljardi eiro, trešdien preses konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Latvijai 2021.-2027.gada periodā būs pieejamas apjomīgas ES fondu kohēzijas politikas investīcijas vairāk nekā 4,3 miljardu eiro apmērā, papildus tam 0,7 miljardi eiro - nacionālais līdzfinansējums.
ES investīcijas tiks novirzītas sešiem galvenajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas līmenī - "Viedāka Eiropa", "Zaļāka Eiropa", "Ciešāk savienota Eiropa", "Sociāla un iekļaujoša Eiropa", "Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", kā arī "Pāreja uz klimatneitralitāti".
Eberhards informēja, ka lielākā daļa pieejamā finansējumu - 29% jeb 1,461 miljards eiro paredzēts mērķim "Sociāla un iekļaujoša Eiropa" jeb investīcijām cilvēkresursos, nodarbinātības veicināšanā, pārkvalifikācijā, veselības veicināšanā, izglītībā.
Savukārt 24% finansējuma jeb 1,175 miljardi eiro paredzēti energoefektivitātes veicināšanai, pilsētu mobilitātes attīstībai, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai.
Vēl 19% finansējuma jeb 968 miljoni eiro paredzēti digitalizācijai, pētniecībai, inovācijām, prasmju uzlabošanai, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas celšanai.
Tāpat gandrīz 19% jeb 919 miljoni eiro paredzēti drošas, ilgtspējīgas un pieejamas transporta infrastruktūras attīstībai.
Aptuveni 5% no finansējuma jeb 263 miljoni eiro paredzēti ilgtspējīgai un līdzsvarotai reģionu attīstībai.
Savukārt 4% no pieejamā finansējuma jeb 217 miljoni eiro paredzēti klimatneitrāliem ieguldījumiem sociālo un vides seku mazināšanai visvairāk skartajos reģionos.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norāda, ka vēl nākamajā gadā notiks aktīvs ES fondu investīciju posms vienlaicīgi divos plānošanas periodos ar mērķi izmantot ES finansējuma iespējas pilnā apmērā un pēc iespējas izvairīties no būtiskiem investīciju pārrāvumiem.
Līdz šim jau noticis proaktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī, informēja Eberhards. Atsevišķas nozaru ministrijas sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus, gan horizontālos normatīvos aktus 2021.-2027.gada periodam, lai aktīva projektu ieviešana varētu sākties ar 2023.gadu.
Jautāts, vai ES fondu investīciju sākšanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu sagatavošana nekavēs investīciju sākšanu jau nākamajā gadā, Eberhards skaidroja, ka jau patlaban valdībā ir apstiprināti aptuveni 10 MK noteikumi. Sagatavošanā apstiprināšanai nākamā gada sākumā vēl ir vairāki desmiti MK noteikumu, bet visa nākamā gada laikā tikšot pieņemta lielākā daļa nepieciešamo MK noteikumu.
Vienlaikus Eberhards sacīja, ka vienlaikus tiek veiktas investīcijas arī no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, tāpēc gadījumos, kad investīcijām būs līdzīgs virzien, prioritāte būšot Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumam, jo tam ir īsāks termiņš.
Eberhards skaidroja, ka Latvijā programmas nozīmīgu ES investīciju daļu paredzēts novirzīt iedzīvotāju labklājības celšanai, sniedzot atbilstošas apmācības, uzlabojot veselības stāvokli un integrējot darba tirgū. ES fondu atbalsts paredzēts veselības aprūpes iestāžu kapacitātes stiprināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, primārās enerģijas patēriņa samazināšanai, uzlabojot energoefektivitāti privātajā un publiskajā dzīvojamajā fondā, kā arī gaisa piesārņojuma mazināšanai un pielāgošanās klimata pārmaiņām.
Tāpat nozīmīgi ieguldījumi plānoti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un transporta infrastruktūras uzlabojumiem, kas tieši ietekmē ekonomikas produktivitāti, kalpo par pamatu inovācijām un palielina iekšējo un ārējo mobilitāti cilvēkiem un precēm, ir ilgtspējīgi un videi draudzīgi un vērsti uz Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanu. Dažāda veida investīcijas plānotas arī līdzsvarotai reģionālajai attīstībai.
