Ekonomists: Cenas Latvijā aug ātrāk nekā ienākumi
Augstās inflācijas dēļ mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā eiro izteiksmē šogad ir audzis par vairāk nekā 20%, taču preču fiziskie pārdošanas apjomi Latvijā pēdējos sešu mēnešu laikā nav mainījušies, aģentūru LETA informēja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās, nerēķinot inflāciju, samazinājās par 0,8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu preču pārdošanas apjomi gan ir auguši par 5,8%, taču tas pamatā ir saistīts ar Covid-19 ierobežojumiem un mājsēdi, skaidro Āboliņš.
Pandēmijas ietekme uz mazumtirdzniecības rādītājiem vislabāk ir redzama, salīdzinot dažādus tirdzniecības segmentus, skaidro Āboliņš. Piemēram, auto degvielas un pārtikas mazumtirdzniecība oktobrī samazinājās par gandrīz 4%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecība gada laikā pieauga par 15%.
Tirdzniecības apgrozījuma pieaugumus ir redzams arī Latvijas maksājumu karšu tēriņos, kas kopš 2020.gada ir pieauguši no aptuveni 800 miljoniem līdz 1,2 miljardiem mēnesī. Āboliņš norāda, ka pēdējos sešos mēnešos iedzīvotāju tēriņi Latvijā gan nav auguši, taču arī par patēriņa kritumu pagaidām nav pamata runāt.
Tomēr nākamā gada pirmā puse tirdzniecībā būs sarežģīta, prognozē Āboliņš. Cenas Latvijā aug ātrāk nekā ienākumi, un, pat kopā ar valsts atbalstu, ar mājokli saistītās izmaksas mājsaimniecībām šoziem būs vidēji par 100 eiro lielākas nekā iepriekšējā ziemā. Papildu tam jārēķinās arī ar pārtikas cenu kāpumu un augstākām procentu likmēm, kas vēl vairāk sarežģīs iedzīvotāju finansiālo situāciju. Šobrīd mājsaimniecību pirktspējas kritumu kompensē zemāki uzkrājumi, kā rezultātā noguldījumi bankās neaug, un vērojams patēriņa kredītu pieaugums.
Pirktspējas kritums gan ir tikai viens no faktoriem, ar ko ir jārēķinās uzņēmējiem, norāda Āboliņš. Situācija darba tirgū ir laba, un reģistrētais bezdarbs Latvijā ir noslīdējis zem 6%. Augsta inflācija un zems bezdarbs rada lielu spiedienu palielināt algas, tomēr situācija ekonomikā ir ļoti neskaidra un Latvijas eksportspēja vājinās. Piemēram, Zviedrijā oktobrī tirdzniecības apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 7,7%, savukārt eirozonā patērētāju noskaņojums ir ļoti negatīvs un samazinās jaunie pasūtījumi rūpniecībā. Āboliņš skaidro, ka vājāks ārējais pieprasījums ietekmēs Latvijas eksporta nozares.
"Tāpat nākamo gadu mēs, visticamāk, sāksim ar tehnisko valsts budžetu, kas nozīme, ka vēl nebūs sadalīts papildu pieejamais finansējums jaunās valdības prioritātēm. Labā ziņa gan ir tā, ka parādu līmenis Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā un tādēļ šobrīd nav pamata runāt par dziļu ekonomikas lejupslīdi. Vājāks ārējais pieprasījums gan var izraisīt nelielu bezdarba pieaugumu Latvijā un, it īpaši gada pirmajā pusē, tirdzniecības apjomi Latvijā, visticamāk, samazināsies," prognozē Āboliņš.
Tomēr nākamā gada otrajā pusē Latvijas ekonomikā vajadzētu atsākties izaugsmei un 2023.gadā kopumā tirdzniecības apgrozījums Latvijā varētu palikt šī gada līmenī, piebilst Āboliņš.
