Vēl vienā Kurzemes pašvaldībā iedzīvotāji apstrīdējuši sava ciema likvidācijas plānus. Atbildīgā ministrija apgalvo, ka nekāda mazo miestu likvidācijas kampaņa netiek īstenota.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka viens šāds gadījums nesen noticis Ventspils pievārtē. No Piltenes teritorijas plānojuma grozījumu projekta tika svītrots Gārzdes ciema nosaukums. Iedzīvotājus tas nekādi neapmierināja, jo patiesībā runa bija nevis par to, ka ciems būtu pārāk liels vai mazapdzīvots, bet gan par vēja biznesmeņu plāniem. Apdzīvotas vietas statuss traucē saspraust ģeneratoru stabus iespējami tuvāk augstsprieguma līnijai un tātad arī mājām.
Nule arī Rucavas novadā Palaipes ciema iedzīvotāji uzzināja, ka viņu ciems eksistē dabā, taču ne normatīvajos aktos. Šajā gadījumā gan neesot runas par kādiem stratēģiskiem biznesa plāniem, kam iedzīvotāji ir traucējošs faktors, bet gan par "dokumentu sakārtošanu" – tā vismaz apgalvo vietējā pašvaldība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pašvaldības nolikumā ciema nosaukums ir minēts, bet kartē nav atzīmēts, līdz ar to arī teritorijas plānojumā to formāli nav pamata iekļaut.
Taču iedzīvotājus šāda dokumentu sakārtošana neapmierina. Andris Timbra – viens no aktīvākajiem Palaipes iedzīvotājiem – skaidro, ka no Rucavas ciemiem daudzos patiešām palicis tik vietas nosaukums, bet iedzīvotāji apmiruši vai aizbraukuši projām, mājas sakritušas. Taču tas nekādi neattiecas uz Palaipi. "Te ir piecas sešas lielākās saimniecības Rucavā, ap sešdesmit iedzīvotāju, bet Jāņos mēs te vispār esam ap trim simtiem! Mēs gribam savu ciemu!" Palaipniekiem ir spēcīga savas vietas apziņa – ne velti ar blakus ciemu Ķāķišķi laiku pa laikam ir mazi kariņi, kā jau tas mēdz laukos notikt.
Savdabīgi, ka cīņā par miesta iezīmēšanu kartēs iesaistījusies arī Rucavas novada domes vadītāja Līga Stendze, kura pati ir no Palaipes, – viņa pamācījusi, kā iedzīvotājiem organizēties parakstu vākšanai, un šobrīd iedzīvotājiem jau sniegta atbilde, ka viņu ciems, visticamāk, Rucavas teritorijas plānojumā tiks iezīmēts. Līdzīgi tas noticis arī Gārzdes gadījumā, kur iedzīvotāji jau saņēmuši novada mēra Aivara Mucenieka mutisku solījumu par ciema saglabāšanu. Šobrīd viņa solījumu uzlikt uz papīra cenšas teritorijas plānotāji.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija uz jautājumu, vai ciemu izslēgšana vai to robežu samazināšana no pašvaldību plānojumiem ir kāda mērķtiecīgi virzīta kampaņa, atbild noliedzoši. Kā skaidro Telpiskās plānošanas departamenta vadītāja Ilze Aigare, neviens ciems no zemes virsas netiek slaucīts nost. Vienkārši notiek pašvaldību juridiska sakārtošana. Rucavas gadījumā – nolikumā minēti 15 ciemi, kartē reāli iezīmēti tikai četri, un Palaipes to vidū nebija.
Tomēr iedzīvotājiem ir pamats būt uzmanīgiem, jo ciema statusam var būt izšķiroša nozīme viņu dzīves kvalitātes saglabāšanai. I. Aigare par piemēru min plašākas iespējas būvniecībai, mazākas aizsargjoslas. Kā Gārzdes gadījumā – statuss sargā no vēja parka ietekmes. Ciemā arī ir lielāka iespēja, ka atbrauks greiders un izstums sniegu. Uz viensētām greiders drīzāk neatbrauks.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Jānis Piešiņš atzīst, ka ciemi Latvijas likumdošanā ir samērā maz pieminēti un tas arī ir neskaidrību cēlonis. Katra pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem. Vienīgais vienojošais faktors – Latvijas lauki patiešām kļūst arvien mazapdzīvotāki, un skaidrs, ka no plāksnītes ar ciema nosaukumu pie pāris pussabrukušām mājām nav nekādas jēgas.