Tiesa noraida Lemberga lūgumu par kompensācijas piedziņu no valsts

© Dmitrijs Suļžics/f64

Administratīvā rajona tiesā Rīgā 23.novembrī ir noraidījusi koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga pieteikumu par 100 000 eiro kompensācijas piedziņu strīdā pret valsti par kaitējumu veselībai, kāds, pēc pieteicēja domām, nodarīts viņam atrodoties cietumā.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, tiesa konstatēja, ka Lembergam Rīgas Centrālcietumā esot tikusi nodrošināta balsta vakcinācija pret Covid-19 "ar atbilstošu balsta vakcīnu", kuru ražojis uzņēmums "Janssen". Lembergs no šīs vakcīnas pats atteicies, tādējādi tiesa secināja, ka "atbilstošs medicīniskās palīdzības minimums" viņam esot bijis nodrošināts.

Savukārt vērtējot konkrētus Rīgas Centrālcietumā īstenotos epidemioloģiskās drošības pasākumus, tiesa secināja, ka tie bijuši samērīgi ar konkrētajā laika posmā esošajiem Covid-19 izplatīšanās riskiem. Līdz ar to tiesa nekonstatēja Rīgas Centrālcietuma administrācijas rīcības prettiesiskumu arī šajos jautājumos.

Tiesas spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā.

Jau vēstīts, ka Lembergs pieteikumā prasa atzīt par prettiesisku Rīgas Centrālcietuma administrācijas rīcību, atlīdzināt mantisko kaitējumu un rakstveidā publiski atvainoties. Lembergs tiesā vērsās par cietumā pavadīto laiku pēc tam, kad Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance 2021.gada 22.februārī viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu. Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē.

Lembergs skaidroja, ka tiesā par kaitējumu veselībai vērsies, jo cietumā viņam nav sniegta medicīniskā palīdzība un aprūpe. Ilgstoši, pat pēc daudzkārtējiem rakstiskiem lūgumiem un paustās gatavības apmaksu par procedūru veikt no privātiem līdzekļiem, viņam neesot nodrošināta balstvakcinācija pret Covid-19, kā rezultātā Lembergs decembrī saslimis ar Covid-19 un viņam bojāta trešdaļa plaušu.

Viņa aizstāvis Māris Grudulis aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka Lembergs ar "Johnson&Johnson" vakcīnu pret Covid-19 tika potēts 2021.gada 10.maijā. Esot apcietinājumā, Lembergs lūdzis viņam nodrošināt balstvakcīnu, taču tas nav darīts, kā arī neesot saņemtas atbildes uz viņa un aizstāvju lūgumiem šajā jautājumā.

Centrālcietumā ieslodzītajiem piedāvāta iespēja saņemt balstvakcināciju ar "Johnson&Johnson" vakcīnu, taču šai vakcīnai veltīti kritiski vērtējumi par tās salīdzinoši zemo efektivitāti. Imunizācijas valsts padome ieteica pēc potēšanās ar "Johnson&Johnson" vakcīnu saņemt otru poti no "Pfizer" vai "Moderna", taču tādas iespējas cietumā netika nodrošinātas.

Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) aģentūrai LETA līdz šim atteikusies sniegt paskaidrojumus, kāpēc Latvijas cietumos netika nodrošinātas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas. Pārvalde vien skaidrojusi, ka "Johnson&Johnson" vakcīna esot bijusi vispieprasītākā Centrālcietuma ieslodzīto vidū, tādēļ nav pasūtītas citas vakcīnas.

Arī jautājumus, kas saistīti ar Lemberga vakcināciju, pārvalde atteicās komentēt, jo tie "skar informāciju par personas veselību".

Latvijā

Latvijas bankas prezidenta kandidāta Reiņa Bērziņa vadītā a/s "Attīstības finanšu institūcija "Altum" lēmusi slēgt līgumus ar “Altum” līdzīpašnieka Finanšu ministrijas politiskā uzrauga ministra Arvila Ašeradena dēla Arta Kehra pārstāvēto fondu. Saeimas deputāti un KNAB līdz šim nav skaidrojuši, vai tā Latvijā ir ierasta prakse dot labumus valsts amatpersonu tuviem radiniekiem.

Svarīgākais