Izvirzot turpmākās prioritātes pētnieciskajā darbā, uz zinātniekiem izdarīts politisks spiediens – padarīt krīzes kontekstā maznozīmīgas jomas par prioritārām. Tagad tajās iepludinās naudu.
Neatkarīgā jau rakstīja par globālo klimata pārmaiņu pētniecības bumu, ko par apšaubāmu atzīst arī paši zinātnieki. Nule kļuvis zināms, ka naudu šiem pētījumiem dos arī turpmāk, neraugoties uz zinātnes budžeta gaidāmo sarukumu nākamajā gadā. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izsludinājusi atklātu konkursu ERAF finansējuma piešķīrumam zinātnes un pētniecības projektiem programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas. Kopējā summa, ko plānots iztērēt līdz 2013. gadam, ir 41,9 miljoni latu. Struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa vēsta, ka no šīs summas nacionālais finansējums ir 6,1 miljons un vismaz līdz šim nav saņemti signāli, ka programmas īstenošana krīzes dēļ būtu apdraudēta.
Praktiskas ievirzes projekti
Projekta programmas nosaukums norāda, ka pamatkritērijs ir zinātnisko sasniegumu noderība tautsaimniecībai. Ministru kabineta noteikumi reglamentē, ka aktivitātes mērķis ir atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecisko rezultātu ieviešanu atbilstoši valstī noteiktajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem. Taču līdzās inovācijām, jaunu materiālu, tehnoloģiju un produktu izstrādei finansējuma sadali regulējošo noteikumu 4.8. punkts ļauj tērēt jau tā trūcīgo zinātnes naudu klimata pārmaiņu pētījumiem. IZM paskaidro, ka vides jomā par zinātnes un ražošanas integrāciju uzskatāmas klimatu izmaiņas samazinošas tehnoloģijas.
Praktiski nenoderīgie
Taču Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra direktors Andris Leitass vaļsirdīgi atzīst: "Tagad tērēt naudu šitādiem darbiem – tā ir naudas ierakšana zemē." A. Leitass ir Latvijas pārstāvis Starpvaldību klimata pārmaiņu padomē (The Intergovernmental Panel of Climate Change), ik gadu piedalās lielajās starptautiskajās sanāksmēs, taču mūsu valsts ieguldījumu globālu procesu pētniecībā un nepieciešamību ar ko tādu nodarboties vērtē visai skeptiski. Viņš nevar nosaukt nevienu jomu, kurā pašlaik tiktu izmantoti Latvijas zinātnieku gadiem ilgi veiktie klimata pētījumi. Pat laika prognožu veidošanai tie neesot derīgi. Tāpēc – ja vismaz uz krīzes laiku tie tiktu pārtraukti, nekāda nelaime nenotiktu. "Ne divi, ne arī desmit gadi te neko nemainītu. Tie ir globāli procesi, ko mēs nespējam ietekmēt." Taču ietaupīto naudu varētu tērēt jomās, no kurām gaidāma praktiska atdeve.
Zinātnes falsifikācija
Latvijas zinātnes padomes priekšsēdētājs, habilitētais bioloģijas doktors Elmārs Grēns ar nožēlu atzīst, ka klimats nav vienīgā no valsts interešu viedokļa otršķirīgā joma, ko politiķi ielobējuši zinātnisko prioritāšu sarakstā: "Tur ir daudzas stulbas prasības. IZM, struktūrfondi un Finanšu ministrija spiež iekšā izmešu samazināšanu, zaļās domāšanas veicināšanu. Prioritātē sabiedrības veselība kopā salikti bērnudārzi un mikrobioloģija. Satiksmes ministrs par zinātnisku prioritāti padarījis transportu. Lauksaimniecību kā zinātnisku prioritāti aizstāv vesela partija... Tā visa ir zinātnes falsifikācija." Taču šai falsifikācijai ir racionāls izskaidrojums, proti, pasludinot par prioritāti pilnīgi visu, arī zinātnes naudu iespējams tērēt, kā iegribas. Pēc politiskām, nevis reālām tautsaimniecības un zinātnes prioritātēm.
IZM pārmetumus noraida un, taujāta, kādēļ arī vides zinātne atradusi vietu starp ERAF miljonu sadalītājiem, skaidro, ka tādas ir valdības akceptētās prioritātes, kas noteiktas, piedaloties plašam konsultantu lokam – ministrijām, zinātniskām padomēm, sabiedriskām organizācijām.
Taču, kā secina Elmārs Grēns, tieši tas arī izrādījās veids, kā prioritātes uzpūstas – "viņi nospēlēja demokrātijas teātri un ielobēja to, kas interesē".