Neatrisinot problēmas ar darbinieku piesaisti, būvniecība nozare izaicinājumus nepārvarēs, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš atzīst, ka patlaban liela optimisma par situāciju nozarē nav, lai gan būvniecība Latvijā joprojām turpinās. Pirmkārt, tādēļ, ka būvniecības izmaksu kāpumam beigas joprojām nav redzamas. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni kopējais būvniecības izmaksu līmenis ir palielinājies par piektdaļu (20,7%), tostarp būvmateriālu cenas - par 27%.
Tas nozīmē, uzsver Griškevičs, ka būvniecības apjomi tuvākajos gados kritīsies un projektu realizācijas termiņi kļūs daudz garāki, jo pasūtītāji, īpaši publiskajā - valsts un pašvaldības - sektorā visu milzīgo sadārdzinājumu kompensēt nespēs.
Visu šo gadu nozares profesionāļiem nākas cīnīties ar ārējo apstākļu izraisītu faktu, ka būvniekiem ir grūti vai pat neiespējami iekļauties iepriekš nolīgtajā finansējumā un termiņos, norāda Griškevičs. Ekonomikas ministrijas novembrī publiskotā informācija liecina, ka jūlija vidū 11% jeb 305 no 2815 publiskajiem objektiem tika veiktas vai bija plānotas pārmaiņas, kuras izraisīja izmaiņas būvizstrādājumu tirgū pēc Krievijas sāktā kara. 80% no šiem 305 objektiem sadārdzinājumu bija plānots nosegt, piesaistot papildu finansējumu, 30% - pagarināts izpildes termiņš, 14% - palielināts būvdarbu apjoms, pārējos - samazināti būvdarbu apjomi, finansējums, kā arī saīsināts izpildes termiņš.
Ir izbeigti pieci būvdarbu līgumi, vasarā bija plānots izbeigt vēl trīs, savukārt atsevišķos projektos bija plānots izsludināt jaunus būvdarbu iepirkumus un izmainīt finansējuma apjomu, informē Griškevičs.
Viņaprāt, ārkārtas situācijā salīdzinoši veiksmīgi un konstruktīvi spēj darboties gan valsts pārvalde, gan publiskā sektora pasūtītāji, gan arī lielākā daļa ģenerāluzņēmēju. Vairumā gadījumu līdz šim ir izdevies atrast juridiski un finansiāli korektus sadārdzinājuma kompensēšanas mehānismus un panākt vienošanos ar ģenerāluzņēmējiem, tostarp arī par termiņu pagarinājumu. Aptuveni pusgada laikā ir izveidotas gan vairākas metodoloģijas pamatotai sadārdzinājuma aprēķināšanai, gan piesaistīts papildu finansējums tur, kur tas ir bijis iespējams.
Šobrīd aprēķinu pamatdokuments ir Ekonomikas ministrijas izstrādātās vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informē Griškevičs. Veicamo darbu specifikas dēļ īpašu sadārdzinājuma novērtēšanas metodiku ir izstrādājusi VSIA "Latvijas valsts ceļi".
VNĪ šobrīd īsteno 44 valsts nozīmes būvprojektus, 24 objekti ir būvniecības stadijā, tajos VNĪ strādā ar 18 būvniekiem. Ar valsts atbalstu VNĪ rada nepieciešamo papildfinansējumu sešos projektos, no tiem četros finansējums rasts sadarbībā ar Kultūras ministriju.
Taču, vienlaikus, līdz brīdim, kamēr tiks rasts finansējuma avots, nācies atlikt dažas pārbūves, piemēram, Lielās ģildes rekonstrukciju, norāda Griškevičs. Tāpat ir izskanējusi informācija, ka Kultūras ministrija uz laiku ir iepauzējusi Laikmetīgā mākslas muzeja būvi. Tāpat izskanēja informācija, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvdarbi ir sadārdzinājušies par gandrīz 900 000 eiro.
Šobrīd būvniecības nozares lielākais izaicinājums ir darbinieku atrašana, uzsver Griškevičs. CSP apkopotie dati liecina, ka būvniecības nozarē šā gada otrajā ceturksnī bija brīvas 2085 darba vietas jeb 3,3%. Neoficiālas aplēses liecina, ka daudzviet objektos trūkst pat trešās daļas strādājošo. Uz darba spēka trūkumu kā vienu no būtiskākajiem aktivitāti ierobežojošiem faktoriem uzņēmēju noskaņojumu raksturojošās CSP aptaujās oktobrī norādījusi trešā daļa jeb 33% respondentu. Ēku būvniecībā darba spēka trūkumu izceļ 38% aptaujāto.
Griškevičs uzskata, šī ir problēma, pie kuras ilgtermiņa risinājuma ir jāstrādā daudz aktīvāk, jo pretējā gadījumā situācija ar laiku tikai pasliktināsies. Piemēram, norāda Griškevičs, būtu jādomā, kā efektīvāk salāgot būvniecības tirgus pieprasījumu pēc prasmīgiem vidējas profesionālās kvalifikācijas speciālistiem ar cilvēku neatbilstošām zināšanām, kā nestrādājošiem palīdzēt pārcelties tuvāk potenciālajām darba vietām.