Aptauja: vai Latvijas iedzīvotāji tērē vairāk nekā var atļauties?

Piektā daļa jeb 20% Latvijas iedzīvotāju par savu lielāko pieļauto finansiālo kļūdu uzskata paradumu tērēt vairāk nekā var atļauties, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIASMS.lv” aptaujas dati. Visbiežāk ieradums tērēt vairāk nekā patiesībā var atļauties ir jauniem cilvēkiem vecumā no 18 – 29 gadiem, kā arī cilvēkiem vecumā no 30 – 39 gadiem.

Aptaujas laikā 15% respondentu atzina, ka viņu lielākā pieļautā finansiālā kļūda ir uzkrājumu neveikšana vecumdienām, tā visbiežāk norādīja vecāka gada gājuma cilvēki vecumā no 60 - 74 gadiem, savukārt vismazāk par to šobrīd satraucas jaunieši vecumā no 18 - 29 gadiem. Tikmēr 14% par savu lielāko finansiālo kļūdu uzskata naudas aizdošanu draugiem un ģimenes locekļiem. Mazāk jeb 4% aptaujāto par savu līdz šim lielāko pieļauto finansiālo kļūdu uzskata rēķinu maksājumu kavēšanu, tikmēr 1% aptaujāto par kļūdu atzīst vienota konta izveidi ar dzīvesbiedru.

Aptuveni katrs trešais jeb 33% aptaujāto nezina, kas ir bijusi viņu līdz šim lielākā finansiālā kļūda - visbiežāk tie bijuši iedzīvotāji vecuma grupā no 60 - 74 gadiem, tikmēr jaunāka gada gājuma cilvēki biežāk apzinās savas pieļautās finanšu kļūdas.

“Lai gan cilvēki apzinās savas finansiālās kļūdas, jautājums, vai viņi veic preventīvus soļus, lai tās vairs nepieļautu, jo ilgtermiņā tās var kļūt par nopietnu finansiālu apgrūtinājumu. Tas ir īpaši būtiski šobrīd, kad piedzīvojam satricinājumus, ko radījusi energokrīze, karš Ukrainā un inflācija. Vienlaikus aptaujas dati ir spilgts apliecinājums nepieciešamībai regulāri izglītot sabiedrību par finanšu pratību, lai finansiālie izaicinājumi būtu vieglāk pārvarami,” saka Mārtiņš Magdeburgers, “VIASMS.lv” vadītājs.

Viņš papildina, ka aptauja atklājusi vēl kādu tendenci, proti - naudas aizdošana un aizņemšanās radu un draugu vidū var būt kļūdains lēmums.

“Ar tuvākajiem līdzcilvēkiem mūs vieno īpašas attiecības, taču nereti tieši naudas darījumi ir tie, kas tās var negatīvi ietekmēt. Ņemot vērā aptaujas datus, ir skaidrs, ka jānodala no privātām attiecībām, priekšroku dodot neitrālākam lēmumam, kas balstīts uz noteiktām līgumsaistībām, kur visi noteikumi ir skaidri abām pusēm,” secina M. Magdeburgers.