Pagājušā gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 143 laulības ar Pakistānas, 37 - ar Indijas, 17 – ar Bangladešas, 11 - ar Nigērijas pilsoņiem, liecina Ārlietu ministrijas informācija. No Baltijas valstīm tieši Latvijas sievietes visvairāk iekrīt fiktīvo laulību slazdos.
Lai gan nevar apgalvot, ka visas šīs laulības ir fiktīvas, tomēr kompetento varas iestāžu pieredze liecina, ka vairumā gadījumu tās noslēgtas fiktīvi. Pēc Īrijas Tieslietu ministrijas sniegtās informācijas, 2010. gada pirmajos deviņos mēnešos uzturēšanās atļaujai Īrijā pieteikušies 1487 trešo valstu pilsoņi, pamatojoties uz laulībām ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni.
No tiem 286 pieteikumi saņemti no Pakistānas pilsoņiem (128 precējušies ar Latvijas valsts piederīgajiem). Kopumā uzturēšanās atļauju pieprasījuši 293 trešo valstu pilsoņi, kas precējušies ar Latvijas pilsoņiem.
Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, 2009. gadā Latvijas pilsones Īrijā bija noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – ar Indijas, 20 – ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās nodaļas 3. sekretāre Santa Dālmane norāda: noslēgto laulību skaits ar trešo valstu pilsoņiem Īrijā ir nedaudz mazinājies, tas gan ir saistāms arī ar to, ka, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas ierosinājuma, pateicoties Īrijas kompetento iestāžu vēlmei sadarboties, 2010. gada otrajā pusē Īrijā tika ieviesti papildu birokrātiskie šķēršļi šādu laulību noslēgšanai (tika pieprasītas izziņas par ģimenes stāvokli, notika dzimšanas apliecību legalizācija utt.).
„No vēstniecībām esam saņēmuši informāciju, ka pagājušajā gadā visbiežāk palīdzība bijusi nepieciešama gadījumos, kad pēc fiktīvo laulību noslēgšanas jaunais vīrs ir atņēmis ceļošanas dokumentu, lai sieva nevarētu izbraukt ārpus valsts, kamēr viņš nesaņems attiecīgās valsts uzturēšanās atļauju,” stāsta S. Dālmane. „Bijuši arī fiksēti gadījumi, kad jaunais vīrs tūlīt pēc noslēgtās laulības sāk pielietot fizisku spēku, ierobežo jaunās sievas pārvietošanās vai sazināšanās iespējas. Šādā situācijā visbiežāk jaunā sieva apzinās, ka ir noslēgusi fiktīvu laulību vai arī sāk apzināties šādas laulības sekas un vēršas pēc palīdzības vēstniecībās, lai saņemtu jaunu ceļošanas dokumentu un ziņu par fiktīvo laulību precedentu.”
Tāpat ir bijuši precedenti, kad Latvijas valsts piederīgās, stājoties šādās fiktīvās laulībās ārvalstīs, tikušas apcietinātas. Šādos gadījumos vēstniecība ir noskaidrojusi aizturēšanas apstākļus un tālākās iespējamās sekas. Pēdējā gada laikā vēstniecības un Konsulārais departaments ir saņēmuši arī pieprasījumus pēc palīdzības ārvalstīs noslēgtas laulības šķiršanā vai anulēšanā.
Biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane informēja, ka 2010. gadā palīdzība nodrošināta 16 cilvēktirdzniecībā cietušām personām, no kurām 10 cietušas tieši no fiktīvām laulībām. Sievietes bijušas no Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Saldus pilsētas, Valmieras, Limbažu, Alūksnes, Tukuma, Neretas un Brocēnu novadiem. Prostitūcijā iesaistītas 5 sievietes, par darba tirdzniecību tika runāts 2 gadījumos. Palīdzība tika sniegta arī ambulatori vairāk nekā 40 gadījumos, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību.
„Upuru vidējais profils šobrīd ir 23-28 gadus vecas pilsētnieces, kam ir vidējā vai augstākā izglītība, neprecējušās, ir bērni vai arī ir gaidībās,” atklāj S. Zalcmane.