Pietrūkst datu, lai par atkritumu apsaimniekošanu pieņemtu datos balstītus lēmumus

© Mārtiņš Zilgalvis/f64

Nepieciešami dati par atkritumu apsaimniekošanu, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus, šodien "Cleantech" rīkotajā diskusijā par situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā secināja eksperti.

SIA "Getliņi Eko" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns diskusijā norādīja, ka ņemot vērā to, ka jau tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā esošais "Getliņu" atkritumu noglabāšanas poligons būs pilns, "ir trīs ceļi, ko varētu iet - būvēt jaunu poligonu, meklējot tam vietu Pierīgā, paplašināt esošo poligonu vai sākt kaut ko darīt ar atkritumiem - dedzināt, tādējādi gan pagarinot poligona mūžu, gan izstrādājot pamatu mērķim līdz 2035.gadam noglabāt 10% atkritumu".

Savukārt "GeoConsultants" vadītājs un enerģētiskas eksperts Jānis Ābeltiņš norādīja, ka "neredz, ka tuvākajos gados kaut kas varētu mainīties atkritumu apsaimniekošanas jomā, ja vien netiks pilnībā mainīts iepakojums, jo šobrīd viss nav pārstrādājams un arī, visticamāk, nebūs, tāpēc risinājums šim varētu būt reģenerēšana".

Ābeltiņš sacīja, ka Latvija ir vienīgā valsts "tuvākajā apvārsnī", kur šāda veida reģenerācija nenotiek.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe diskusijā sacīja, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai iespējams pārnest kaimiņvalstīs izmantotās reģenerācijas tehnoloģijas.

Vienlaikus diskusijas dalībnieki secināja, ka atkritumu savākšanas jomā Latvija ir pārlieku uzticējusies privātajiem uzņēmumiem, kas atstāj novārtā sociālos jautājumus, ņemto vērā to, ka atkritumu apsaimniekošana ir bizness.

Tāpat runājot par citiem risinājumiem, ne tikai reģenerāciju, klastera "Cleantech Latvia" izpilddirektore Evija Pudāne sacīja, ka pašreiz klasteris palīdz tapt jauniem projektiem, kuri ir orientēti uz atkritumu izmantošanu, tostarp šobrīd ir projekts kurā tiek meklēts pielietojums rūpnieciskajiem atkritumiem.

Savukārt Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis (P) norādīja, ka izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas jomā nāks no ieguldījumiem infrastruktūrā un politikas izmaiņām, nevis tikai paaudžu un paradumu maiņām.

Svarīgākais