Oktobra mēnesī izkrāpto līdzekļu apmērs četru lielāko Latvijas banku klientiem reģistrēts 1,4 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto krāpšanas gadījumu apmērs aizvadītajā mēnesī mērāms 500 000 eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.
Latvijas iedzīvotājiem pašiem apstiprinot maksājumus, līdz 2022.gada oktobra beigām izkrāpto līdzekļu summa veido 9,5 miljonus eiro. Vienlaikus 10 mēnešu laikā novērsto krāpšanu gadījumu apmērs sastāda 4,2 miljonus eiro.
Dati liecina, ka oktobrī izkrāptā naudas summa, proti, 1,4 miljoni eiro ir par 55% lielāka nekā līdz šim vidēji mēnesī izkrāptā summa 2022.gada trīs ceturkšņu laikā (900 000 eiro).
Statistika liecina, ka noziedzniekiem visienesīgākā krāpšanas metode Latvijā joprojām ir investīciju krāpšana, kas likusi iedzīvotājiem šogad šķirties no nedaudz vairāk kā 4 miljoniem eiro. Telefonkrāpšanas gadījumos nozagti 1,8, savukārt cita veida krāpšanās - nedaudz vairāk kā 3,6 miljoni eiro.
"Šī brīža tendences liecina, ka, pieaugot attālināto pakalpojumu pieejamībai un digitālo rīku izmantošanai, palielinās arī krāpnieku aktivitātes internetā. Šis laika posms sakrīt ar rudens tumšo vakaru iestāšanos un gadu mijas svētku tuvošanos, kad iedzīvotāji arvien vairāk mēdz izmantot internetu dažādu preču pasūtīšanai un ne tikai. Krāpnieku metodes naudas izvilināšanā kļūst arvien slīpētākas, par ko liecina nesen bankas Citadele vārdā izsūtīts viltus e-pasts, kas informē par it kā svarīga bankas ziņojuma saņemšanu un aicina nospiest uz tīmekļa saites, kas vēlāk ved uz viltus Citadele internetbankas mājaslapu. Cenšoties atdarināt bankas komunikāciju, krāpnieki vēstules tekstā bija integrējuši bankas oficiālo e-pasta kastītes nosaukumu, lai tādā veidā maldinātu cilvēkus un palielinātu savas iespējas izkrāpt naudu," atklāj Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs.
Pievērs uzmanību, no kā e-pasts saņemts
Pievērs uzmanību, no kā e-pasts ir saņemts. Internetā jebkurš cilvēks savam e-pastam var piedēvēt jebkādu vārdu. Piemēram, ja e-pastā redzams, ka saņemta ziņa no "Citadele", bet tehniski ziņa nāk no ar banku nesaistītas e-pasta adreses, piemēram, support@example.com - tas ir milzīgs krāpniecības signāls, un no šādiem saņēmējiem ziņas vērt vaļā nedrīkst. Ir gadījumi, kad krāpnieki izveidojuši e-pastu, kurā neatbilst tikai viens burts. Ja šķiet, ka e-pasts ir krāpniecisks, nekautrējies un sazinies ar banku, izmantojot bankas oficiālajā mājaslapā norādīto kontaktinformāciju.
Pārbaudi valodas lietojumu un nesteidzies
Lai arī krāpnieku izsūtītie viltus e-pasti kļūst arvien kvalitatīvāki, tajos joprojām mēdz būt valodas lietojuma kļūdas, nepilnīgi banku logotipi un bieži vien - aicinājumi uz ātru rīcību. Tas tiek darīts, izmantojot spilgtas krāsas, izsaukuma zīmes, pasvītrojumus vai citus e-pasta noformēšanas elementus, kas mudina uz operatīvu klikšķa veikšanu. Šādā veidā sagatavojot e-pastu, ir cilvēki, kas tiešām notic, ka atgadījies kaut kas, kas prasa reaģēt tūlītēji, taču der atcerēties, ka banka nekad e-pastā neaicinās tevi operatīvi atrisināt kādu problēmsituāciju, spiežot uz tiešsaistes adreses.
Nedalies ar personīgu informāciju
Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties aicinājumiem sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr atcerieties, ka bankas vai policijas darbinieki nekad nevaicās jums pēc konta piekļuves datiem, tāpēc ar šo informāciju jums nebūtu jādalās.
