Latvijas valsts neatzīst represēto Sibīrijā dzimušo bērnu dzimšanas apliecības

Ar nepatīkamu pārsteigumu saskārusies kāda Latvijas pilsone, kurai atteiktas tiesības uz mantojumu nederīgu dokumentu dēļ.  Viņa dzimusi Sibīrijā, viņas vecāki cietuši no padomju represijām. Latvija Padomju Savienībā izdoto dzimšanas apliecību neatzīst. Lai pierādītu radniecību, viņai tagad jāvēršas Latvijai naidīgā  un karojošā valstī. Kaut visus šos gadus viņas radniecība ar vecākiem nekad  nav tikusi apšaubīta, vēsta TV# raidījums "Nekā personīga".

Antra Gaumiga ir dzimusi Krievijā. Abi viņas vecāki cietuši no padomju represijām. Kārtojot mantojumu, šis fakts sāpīgi atgriezies, jo pēc notāres domām, viņas Krievijā izdotā dzimšanas apliecība ir nederīga.

Antras Gaumigas tēvu Gunāru, Universitātes ķīmijas fakultātes studentu iesauca Latviešu leģionā. Viņš krita gūstā, tika notiesāts par dzimtenes nodevību un nosūtīts uz tālo Komi republiku ieslodzījumā Vorkutlagā.

Savukārt turīgo Valmieras ģimeni, kurā auga trīs bērni, viņu vidū arī Antras mamma Rasma, izsūtīja uz Sibīriju. Šīs ģimenes vīrieši mājās nekad neatgriezās.

Okupācijas režīma pārstāvji Antras mammu pēc pieciem gadiem nosūtīja uz mājām, bet vidusskolas pēdējā klasē varas iestādes konstatēja, ka kļūdījušās un viņai jau otrreiz bija jāmēro tālais ceļš uz Sibīriju.

Trešo reizi Antras mamma uz mūžīgā sasaluma zemi devās pati labprātīgi, jo Komi republikā tobrīd izlaists no ieslodzījuma, nometinājumā dzīvoja viņas mīļotais. Tur abi vecāki arī izveidoja ģimeni.

Latvijā jaunajai ģimenei bija jāsāk dzīve no nulles. Kā dzimušai Latvijas pilsoņu ģimenē, Antrai Gaumigai Latvijas pilsonība nebija jāpierāda. Viņa tagad Olainē ir ārste. Abas ar mammu regulāri pieminēja izsūtījuma atceres dienas un Sibīrijā bojāgājušos vectēvu un onkuli. Antras Gaumigas Krievijā izdotā dzimšanas apliecība plauktā Latvijā bez pielietojuma nostāvēja vairākus gadu desmitus.

AGITA MACIJEVSKA

Zvērināta notāre

Diemžēl ar PMLP izsniegtu dokumentu (pasi vai ID karti), tas nav dokuments, kas pierāda radniecību.

Radniecību mantojuma lietā var pierādīt tikai vai nu ar dzimšanas apliecību vai nu ar dzimstsarakstu nodaļas izsniegtu izziņu.

Otrs variants ir tur Krievijā kādā dzimtsarakstu vai civilstāvokļa aktu reģistrā izsniegtu izziņu par dzimšanas fakta reģistrāciju.

Tas nebija kaut kāds mans vienpusējs lēmums, vai nevēlēšanās izsniegt mantojuma apliecību.

Tā ir tīri formāla prasība saskaņā ar likumu.

Notāre atsaucās uz Dokumentu legalizācijas likumu. Lai ārvalstīs izdotam dokumentam būtu juridisks spēks Latvijā, tam nepieciešams apliecinājums. Šai gadījumā Antrai Gaumigai būtu jāsaņem apliecinājums no šā dokumenta izdevējiem Krievijā, ka viņas dzimšanas apliecība ir īsta.

Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nevar apliecināt ziņas par Antras radniecību ar viņas māti citādi, kā vien ar viņas dzimšanas apliecību. Un arī pārvalde, iekļaujot ziņas iedzīvotāju reģistrā, prasa pievienot apliecinājumu jeb apostille.

MADARA PUĶE

PMLP pārstāve

Arī mums ir saistošs šis te likums. Jo tas paredz, ka uz tādām valstīm, kā Krievija, Kanāda, ASV, ir jāiesniedz šī te dokumenta autentiskuma apliecinājums.

Antra Gaumiga uzskata, ka likumā par dokumentu legalizāciju ir jāveic izņēmumi. Izrādās līdz 2019.gadam sievietei nekādu apliecinājumu notāre neprasītu. Likumu grozīja, lai izskaustu dažādos krāpšanas gadījumus, atzīst Notāru padomē.

Tieslietu ministrija piedāvā vērsties Latvijas dzimstsarakstu nodaļā pēc jaunas dzimšanas apliecības. Tad valsts sievietes interesēs sūtītu tiesiskās palīdzības lūgumu uz Krieviju. Taču nepieciešamā dokumenta iegūšana prasītu apmēram gadu.

Notāre, kura atteica Antrai Gaumigai mantojuma tiesības, uzskata, ka likums jāmaina. Jo tas šai situācijai neesot samērīgs. Arī likumdevējs atzīst, ka izņēmuma gadījumus nebija paredzējis. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad ir apgrūtināta dokumentu saņemšana no Krievijas federācijas. Un Antra Gaumiga nav vienīgais Sibīrijas bērns ar tik senu Krievijā izdotu dzimšanas apliecību.