"Litgrid": Baltijas valstis līdz 2024.gada nogalei būs gatavas desinhronizācijai no Krievijas elektrotīkliem

Tomēr, kā viņš apgalvoja, pārejas termiņa pārcelšanu bremzē Igaunijas elektropārvades tīklu operatora "Elering" intereses trūkums.

Baltijas valstu desinhronizācija no elektroapgādes loka BRELL, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, pēc pašlaik spēkā esošās Polijas un Baltijas valstu vienošanās paredzēta līdz 2025.gada beigām, kad būs uzbūvēta pietiekama pārvades jauda.

"Tehniski aiziešana no Krievijas frekvences tīkla un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir iespējama, tēlaini izsakoties, kaut rīt. Piemēram, ja Krievija vienpusēji izlemtu nekavējoties atslēgt Baltijas valstu frekvenču zonas. Tas radītu zināmu nestabilitāti elektrības tirgū un radītu būtiskus izdevumus, tomēr mēs nepaliktu bez elektrības," Varanavičs sacīja Tallinā notikušajā Ziemeļvalstu Ministru padomes enerģētikas konferencē.

Viņš piebilda, ka ārkārtēja sinhronizācija notiktu dažu stundu laikā un gala patērētāji to pat nemanītu.

Arī Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka no Igaunijas nāk vislielākā pretestība pret agrāku Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem. Viņš sacīja, ka nezina iemeslus, kādēļ Igaunija iebilst pret projekta drīzāku pabeigšanu, jo tehniska pamatojuma tam neesot.

"Elering" uzsvēra, ka jāapsver ar agrāku sinhronizācijas pabeigšanu saistītie riski, tomēr agrāka sinhronizācija ir iespēja, kuru iesaistītās valstis pārrunā.

"Agrāka sinhronizācija ir iespēja, kas pārrunāta starp iesaistītajām valstīm un Eiropas Komisiju, kā arī pašās valstīs. Nekas nav izlemts, un nepieciešama turpmāka analīze un diskusijas, lai noskaidrotu riskus un nosacījumus, kādi būtu, pārceļot termiņu uz jebkādu agrāku laiku, kas tiek apspriests," ziņu aģentūrai BNS norādīja uzņēmumā.

"Šajā jautājumā nav pieņemti nekādi lēmumi. Pašlaik mēs rēķināmies ar to, ka visi sagatavošanās darbi sinhronizācijai jāpabeidz līdz 2025.gada beigām," piebilda kompānijā.

Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.

Baltijas valstu pārslēgšanās uz citu frekvenču sistēmu izmaksas tiek lēstas ap diviem miljardiem eiro, no kuriem 75% tiek piesaistīti no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Lielākā daļa finansējuma nepieciešama pārvades infrastruktūras izbūvei, kas, kā paskaidroja "Litgrid" pārstāvis Varanavičs, rada priekšnoteikumus enerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem.

"Ar šādām investīcijām mēs ne tikai iegūstam energoneatkarību no naidīgas valsts, bet arī radam iespējas eksponenciāli palielināt atjaunojamās enerģijas jaudu attīstību. Tādējādi šajā gadījumā viens plus viens ir trīs," viņš teica.