Zīle: Baltijas valstis nedrīkst iekrist pārāk lielu infrastruktūras jaudu slazdos

Domājot par energodrošību, Baltijas valstīm nevajadzētu iekrist pārāk lielu infrastruktūras jaudu slazdos, pirmdien Ekonomistu apvienības rīkotajā enerģētikas konferencē sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA). 

Viņš uzsvēra, ka papildu jaudas, kuras, iespējams, netiks izmantotas, nozīmēs dārgākus energoresursus patērētājiem, kuriem būs jāmaksā par šo neizmantoto jaudu.

Zīle sacīja, ka "visiem viss nav jāuzbūvē", piemēram, visiem nevajag sašķidrinātās dabasgāzes termināļus. Tāpat arī pieteiktās atjaunojamo energoresursu jaudas jau patlaban četras reizes pārsniedz Latvijas elektroenerģijas patēriņu pīķa stundās.

Arī pētījuma "Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai" līdzautore, Pasaules Enerģijas padomes eksperte Olga Bogdanova sacīja, ka gadījumā, ja būs daudz infrastruktūras, bet patēriņš to nenosegs, par energoresursiem būs jāmaksā dārgi, nosedzot neizmantotās infrastruktūras izmaksas.

Piemēram, patlaban sašķidrinātās dabasgāzes termināļi ir aktuāli, taču jādomā, vai tie būs tik pat aktuāli pēc trim vai pieciem gadiem, teica Bogdanova.

Tāpat vēja enerģijas projektos jau ir pieteikti 3000 megavatu (MW) jaudas, bet sadales tīkliem ir pieteikti vēl 1000 MW. SIA "Latvijas vēja parki" projekts paredz vēl 800 MW jaudu, ELWIND projekts paredz 700-1000 MW jaudu, informēja Bogdanova.

Tikmēr Latvijas patēriņš pīķa stundās nepārsniedz 1200-1300 MW, bet Baltijas kopējais patēriņš - 3500 MW, informēja Bogdanova, piebilstot, ka pie tik liela elektrības pārpalikuma būs jādomā, kur un kam to pārdot, bet tas ne vienmēr būs viegls uzdevums, attiecīgi, kādos brīžos elektrības cena var kļūt negatīva.

Jau ziņots, ka pētījumā "Eiropas enerģētikas nākotne un transformācijas izaicinājumi Latvijai" teikts, ka tuvākajos gados pieprasījums pēc dabasgāzes Latvijā samazināsies, vidējā termiņā atjaunosies līdzšinējā apmērā, bet ilgtermiņā samazināsies atbilstoši Latvijas zaļā kursa mērķiem.

Pētījumā teikts, ka, veidojot nākotnes enerģētikas portfeļa scenārijus, būtiski ņemt vērā, ka, pieaugot atjaunojamo energoresursu (AER) ģenerācijai, pieaug arī vajadzība nodrošināt balansēšanas jaudas, kas spēs nodrošināt stabilu sistēmas darbību un apmierināt mazāk elastīgu pieprasījumu, kad mainīgie AER avoti nav pieejami.

Pieaugot AER īpatsvaram pret bāzes jeb kontrolējamām jaudām, balansēšana kļūst dārgāka, līdz ar to ir būtiski sasniegt ilgtspējīgu proporciju starp mainīgajiem un stabilajiem enerģijas avotiem, minēts pētījumā.

Pētījuma izstrādātāji skaidro, ka, veidojot nākotnes enerģijas portfeli elektroenerģijas un siltuma jomā, ņemts vērā, ka elektroenerģijas patēriņš pieaugs, neskatoties uz energoefektivitātes pasākumiem. To veicinās plašāka elektrifikācija. Prognozēts, ka 2035.gadā tiks sasniegts 7% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gada elektroenerģijas patēriņu.

Tāpat paredzēta vietējo energoresursu prioritizēšana, kas gan samazinās energoatkarību, gan veicinās iekšzemes kopprodukta pieaugumu pie efektīvas resursu izmantošanu. Tāpat plānota enerģijas avotu un ģenerācijas tehnoloģiju diversifikācija.

Pētījumā skaidrots, ka dažādu enerģijas avotu diversifikācija nodrošinās lielākas elastības iespējas konkrētās stundas pieprasījuma apmierināšanai, pielāgojoties gan laika apstākļiem, gan energoresursu cenām, to faktiskajai pieejamībai un tehnoloģiju konkurētspējai, nodrošinot stabilu enerģijas piegādi lietotājiem par iespējami zemākām cenām.

Saistībā ar vēja un saules enerģijas plašāku izmantošu, paredzēts, ka elektroenerģijas pīķa slodze 2035.gadā pieaugs proporcionāli elektroenerģijas patēriņa pieaugumam. Ņemot vērā šā brīža milzīgo interesi par vēja projektu attīstību, prognozēts, ka realizēto projektu skaits nedaudz pārsniegs Latvijas pīķa slodzi, attiecīgi, vēja un saules spēkstaciju uzstādītajai jaudai veidojot apmēram 1,6 gigavatus (GW).

Atbilstoši Latvijas elektroenerģijas portfeļa ilgtermiņa scenārijam (bez atomelektrostacijām (AES)), lielāku daļu elektroenerģijas Latvijā turpinās nodrošināt hidroelektrostacijas (HES).

Nākamais lielākais elektroenerģijas avots varētu būt vēja elektrostacijas, savukārt termoelektrostacijas (TEC) pārsvarā darbotos kā rezerves ģenerācijas avots brīžos, kad mainīgā ģenerācija nespētu apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu. TEC dedzināmais dabasgāzes apmērs varētu samazināties, gan pieaugot biogāzes apmēram gāzes sistēmā (15%), gan parādoties ūdeņradim (5%).

Pētījumā minēts, ka atbilstoši Latvijas elektroenerģijas portfeļa ilgtermiņa scenārijam ar AES, lielāku daļu elektroenerģijas Latvijā nodrošinātu AES, ņemot vērā, ka divi reaktori ir nepieciešami, lai spētu nodrošināt rezerves jaudas brīžiem, kad kāds no reaktoriem nestrādā. Pie šāda scenārija veidotos elektroenerģijas pārpalikums.

Scenārijs paredz, ka no daļas AES saražotās elektroenerģijas tiktu ražots ūdeņradis, ko varētu aktīvāk izmantot TEC darbināšanai. Līdz ar lielāku ūdeņraža ražošanu, ir paredzēta aktīvāka TEC izmantošana. Attiecīgi paredzēts, ka HES, saglabājoties pašreizējiem elektroenerģijas ģenerācijas apjomiem, noslīdēs uz trešo vietu elektroenerģijas ģenerācijas portfelī. Scenārijs paredz, ka vēja enerģija veidos salīdzinoši nebūtisku daļu - apmēram 3%.