Raidījums: Bunkus lūdzis izmeklēt skaidras naudas inkasāciju caur Uļmana banku

Pēc advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības pirms četriem gadiem kā viens no iespējamajiem motīviem tika apskatīts viņa strīds ar uzņēmēju Mihailu Uļmanu, kuru šovasar policija aizturēja un tiesa apcietināja. Bunkus un Uļmana konflikta lauks neaprobežojās tikai ar mazpazīstama vairumtirgotāja “Rego trade” bankrota lietu, kam pievērsa uzmanību pēc Bunkus nāves. LTV raidījumam “de facto” zināms, ka Bunkus divus gadus pirms tam bija lūdzis izmeklēt daudzu miljonu eiro skaidras naudas inkasāciju, izmantojot Uļmanam pastarpināti piederošo LPB banku. 

2016. gadā, būdams maksātnespējīga uzņēmuma “Aizko” administrators, Bunkus ziņojumā tiesībsargājošām iestādēm ļoti detalizēti aprakstījis skaidras naudas inkasēšanu 2010. gada sākumā no tobrīd Uļmanam piederošajiem “Mego” veikaliem. Iesaistītajām kompānijām konti bija atvērti “Latvijas pasta bankā”, tagad pazīstamā kā LPB.

“de facto” zināms, ka “Mego” bija noslēdzis inkasācijas līgumu ar firmu “Aizko”, kurai bija tikai divi darbinieki un neviena transportlīdzekļa. Savukārt “Aizko” jau pirms tam šim pašam darbam bija piesaistījis apakšuzņēmēju “Evor”. Bijis redzams, ka “Aizko” ir tikai starpnieks.

“Aizko” darbinieki skaidro naudu ieskaitīja kontā “Latvijas pasta bankā”. Bet tikai daļu naudas.

No “Evor” inkasētajiem 12,8 miljoniem eiro bankas kontā tikuši ieskaitīti 10 miljoni, rakstīja Bunkus. Tātad skaidrā naudā pāri palika vairāk nekā divi miljoni.

Taču, lai veikalu tīklam “Mego” atdotu pilnu summu, kas atbilst inkasētās naudas apjomam, “Aizko” kontā tika iepludināti vairāk nekā trīs miljoni eiro no divām firmām “Mocel” un “Elopak”, par kuru biznesu nekas nav zināms, jo tās nekad nav iesniegušas nevienu gada pārskatu.

Kāda bijusi šo miljonu izcelsme, Bunkus 2016. gadā lūdza izmeklēt. Vēlāk tajā pašā gadā viņš saņēma draudus.

Vai kāds šo iesniegumu uztvēra nopietni, nav skaidrs. Viens no adresātiem - prokuratūra, kamēr notiek Bunkus slepkavības izmeklēšana, nekādus komentārus nesniedz. No tiesu spriedumiem citās lietās var izlobīt, ka “Aizko” un ar to saistītas personas bija Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā par nodokļu nemaksāšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) tieši neatbild, vai Bunkus iesniegumam sekojusi kāda rīcība. “Jebkurš iesniegums, kas nonāk oficiālā kārtā mūsu rīcībā, protams, tiek izmantots uzraudzības vajadzībām, likts lietā un šī informācija vērtēta,” saka FKTK vadītāja Santa Purgaile.

2016. un 2018. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija piemēroja LPB bankai sankcijas par trūkumiem iekšējās kontroles sistēmā. Pirmajā reizē ar banku noslēdza līgumu par sistēmas pilnveidošanu, bet atkārtotā pārbaudē vēlreiz konstatēja virkni pārkāpumu. LPB piemēroja 2,2 miljonu eiro sodu, ko banka apstrīd tiesā.

LPB banka rakstiskā atbildē “de facto” skaidroja, ka sodu pārsūdzējusi, jo pārbaudē netika konstatēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, bet bankas un FKTK viedokļi par atsevišķiem faktiem atšķiras. To pārvērtēšana varētu mazināt bankas atbildību, uzskata banka.

Savukārt par minēto Bunkus ziņojumu LPB banka neko nezinot: “Bankai nav informācijas par šāda ziņojuma saturu vai esamību. Arī FKTK ne 2016. gada, ne 2018. gada pārbaužu rezultātos nav minējusi bankas klientu sadarbību vai saistību ar SIA “AIZKO”.

“de facto” rīcībā ir neoficiāla informācija, ka, ņemot vērā bankas patiesā labuma guvēja Uļmana apcietināšanu, FKTK prasījusi bankai izvērtēt viņa nomaiņu. FKTK vadītāja intervijā to tieši nepasaka, bet piesauc reputācijas riskus, ko vērtē arī Eiropas Centrālā banka.

“Potenciāli mēs redzam, ka var izvērsties tiesvedības process. Kā viens no rezultātiem, vienmēr var būt arī notiesājošs spriedums. Mēs vērsām arī bankas uzmanību uz šo faktu, rosinot pieņemt dažādus rīcības plānus, kādā veidā šobrīd banka redz savu darbības turpinājumu situācijā, ja patiesā labuma guvējs tiek notiesāts,” skaidro Purgaile.

Uļmans ir LPB bankas patiesais labuma guvējs caur uzņēmumu “Mono”, kurā ar nepilniem 50% ir lielākais akcionārs. Viņa “Mono” kapitāldaļas tagad ir arestētas Bunkus slepkavības izmeklēšanas ietvaros. Tieši mantas arests ierobežo veikt plašākas izmaiņas īpašnieku struktūrā, bet pati banka to vispār neuzskata par vajadzīgu.

“Akcionāra nomaiņas prasīšana šajā kontekstā būtu vērtējama kā reiderisma pazīme, tādēļ bankas akcionārs pievērš pastiprinātu uzmanību dažādai neoficiālai informācijai un tās avotiem. Šobrīd nav tiesiska pamata mainīt bankas īpašnieku,” raksta LPB. Banka sadarbojas ar FKTK reputācijas riska mazināšanā, kas “rezultējās ar Uļmana kunga ietekmes izslēgšanu bankā.” Uļmans vairs neieņemot nekādu vadošu amatu ne bankā, ne “Mono”.

Arī Uļmana aizstāvības kampaņā, kas vasarā sākta internetā, viņa draugi un paziņas izsakās, ka Uļmana apcietināšana ir kāda mēģinājums atņemt viņam biznesu.

Uļmana advokāte Olita Kauce īsā telefonsarunā “de facto” pauda, ka viņas klients joprojām savu vainu neatzīst. Arī apcietinātā Uļmana biznesa partnera, “Mego” veikalu līdzīpašnieka Aleksandra Babenko advokāte uzskata, ka viņas klienta apcietināšana nav pamatota.

“Babenko kungam joprojām nav skaidrs ko, kad un kur viņš ir izdarījis, līdz ar ko nav arī skaidrs, kas tieši kļuva par pamatu piemērot viņam aizdomās turētā statusu. Izteiktās aizdomas ir nekonkrētas, pret tām nav pat iespējams aizstāvēties,” LTV raidījumam rakstīja Babenko advokāte Helēna Purviņa. Viņa atzīmēja, ka Babenko nav bijis motīva, jo ar Bunku nebija pazīstams un komercdarbībā nebija saskāries.

Augustā tika apcietināts arī Arkādijs Judins. Viņu oktobrī izlaida, kā noprotams no Judina advokāta Āra Boča teiktā, ar izmeklētāju lēmumu. Arī Judins policijas pieņēmumus uzskata par nepamatotiem.