Latvijā lauksaimniecības un meža īpašumu cenas ir būtiski zemākas nekā vidēji ES

Ja mājokļu tirgū pēdējos mēnešos iestājusies zināma mērenība, tad lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus patlaban ir viens no aktīvākajiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, saka nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā "Latio", apkopot galvenās tendences meža un lauksaimniecības zemes īpašumu tirgū novembrī, secināt, ka pārdot gribētājiem ir jābūt krietni prasīgākiem.

"Latio" pārstāvji skaidro, ka vēsturiski šajos segmentos vērojama tā saucamā tirgus dalībnieku asimetriskā informētība jeb situācija, kad vienas puses rīcībā ir krietni vairāk informācijas nekā otrai pusei, nostādot mežu un lauksaimniecības zemju īpašniekus neizdevīgās pozīcijās gadījumos, kad viņi vēlas šos īpašumus pārdot.

Lai esošo situāciju uzlabotu, uzņēmums "Latio" turpmāk ik mēnesi publicēs "Lauku īpašumu tirgus indeksu", kurā galvenajos rādītājos tiks atspoguļoti aktuālie tirgus situācijas dati, mazinot pircēju iespējas "diktēt spēles noteikumus" un ļaujot pārdot gribētājiem būt krietni prasīgākiem. Turklāt pamatoti.

Kā liecina "Lauku īpašumu tirgus indeksa" dati par novembri, vidēji par vienu hektāru lauksaimniecības zemes pārdošanas cena attiecībā pret 2020.gadu pieaugusi par 38%, vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 160 eiro par hektāru, savukārt augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā ir 320 eiro par hektāru. Runājot par meža īpašumiem, "Latio" apkopotā informācija liecina, ka 65% pārdevēju īpašumu pārdevuši zem tirgus cenas.

Vērtējot šo segmentu tirgus datus, šobrīd ļoti izteikti redzamas iezīmes parādībai, ko dēvē par tirgus dalībnieku asimetriskā informētība, kad pārdevēji, slikti orientējoties gan īpašumu vērtībās, gan darījumu procesos un nezinot objektīvās īpašumu cenas, uzticas pircēja teiktajam. Savukārt pircējs, gluži pretēji, ir ļoti zinošs šajos jautājumos un tādēļ var manipulēt, diktējot savus nosacījumus.

"Lauksaimniecībā izmantojamās zemes šobrīd tiek uzskatītas par vienu no ienesīgākajiem īpašumu veidiem pasaulē. Tas saistīts gan ar iespēju celt efektivitāti, palielinot vienas saimniecības platības, gan šī īpašuma veida ierobežotību pasaules mērogā, taču Latvijā tikai retais lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, atšķirībā no pircējiem, to izprot," skaidro "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

"Lai arī mūsu indeksa apkopotie dati rāda, ka pēdējos divos gados šajā segmentā pārdošanas cenai par hektāru ir tendence augt, objektīvi vērtējot, šo īpašumu cenu līmenis vēl joprojām ir būtiski zemāks par vidējo Eiropas Savienībā (ES) - ne tikai attiecībā pret vecajām ES dalībvalstīm, bet arī pret Poliju, Somiju, Zviedriju un pat Igauniju, kur šis tirgus ir ļoti sakārtots un tādēļ caurskatāms," atzīmē Ijevleva.

Vienlaikus satraucošu situāciju ieskicē arī meža īpašumu darījumu dati. Piemēram, novembrī redzams, ka 65% gadījumu meža zemju īpašnieku pārdevuši šīs dabas vērtības zem tirgus cenas. Turklāt pārpircēji vidēji varējuši nopelnīt 55% no katra darījuma, samaksājot pārdevējam vien 45% no reālās tirgus vērtības. Līdztekus nav noslēpums, ka nereti diemžēl tieši seniori, kas ir sociāli mazāk aizsargātā grupa, ir zaudētāji šādos negodprātīgos darījumos.

"Protams, nespeciālistam ir ļoti grūti orientēties meža īpašumu tirgus cenu aktivitātēs, pat neiespējami, jo ir ārkārtīgi daudz dažādu ietekmējošo faktoru - lokācija un paša īpašuma sastāvs ir tikai daži no tiem. Ļoti aptuveni vērtējot, varu teikt, ka vidējā cena par viena hektāra "izcirtumu" patlaban svārstās no 1800 līdz 2400 eiro robežās. Bet mežu īpašniekiem ir svarīgi zināt, ka kopējo meža īpašuma cenu veido meža zemes (izcirtuma) un mežaudzes vērtība. Tāpēc pirms darījuma līguma parakstīšanas vienmēr un obligāti būtu jāvēršas pie neatkarīga, ar pircēju nesaistīta, sertificēta vērtētāja. Jā, tās ir papildu izmaksas, bet pārdevējs vairumā gadījumu tās atgūs ar uzviju, kad realizēs īpašumu par patieso tirgus cenu," uzsver Ijevleva.

Šobrīd Latvijas tirgū meža zemes (izcirtuma) un mežaudzes kopējā vērtība sasniegusi 5000 līdz 6000 eiro par hektāru. Šī ir vidējā summa, par kuru vietējie un ārzemju mežsaimniecības uzņēmumi iegādājas meža īpašumus. Taču vēl trīs, četrus gadus atpakaļ šie skaitļi bija 3000 eiro par hektāru, bet pirms 10 gadiem - knapi 1500 eiro par hektāru.

Skatoties uz tirgus aktivitāti un vērtējot to kontekstā ar inflāciju un energoresursu cenām, šobrīd prognozējams, ka darījumu skaitam šajos segmentos tuvākajos mēnešos ir liels potenciāls tikai pieaugt. Vienlaikus pārdevējiem ir jāsaprot, ka pie tik augstas pircēju un pārpircēju aktivitātes, šis ir īstais laiks, kad iespējams uzstādīt savus nosacījumus, esot krietni prasīgākiem. Šobrīd nav vietas sasteigtiem darījumiem. Tikai objektīva tirgus cenas nenoteikšana un detalizēta iepazīšanās ar līguma nosacījumiem var pasargāt no ievērojamu līdzekļu zaudējuma vai precīzāk - to neiegūšanas, uzsver "Latio" pārstāvji.