Laika posmā no 2021.gada jūlija līdz 2022.gada jūnijam būtiski pieaudzis kiberuzbrukumu skaits, kas vērsti pret valstu kritisko infrastruktūru, to īpatsvaram citu nacionāla līmeņa kiberdraudu vidū sasniedzot 40%, kas ir par 20 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, liecina "Microsoft" jaunākā globālā digitālā aizsardzības ziņojuma dati.
"Microsoft" pārstāvji aģentūrai LETA norāda, ka kiberdrošība būtiski pasliktinājusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. No Krievijas īstenotie kiberuzbrukumi lielā mērā vērsti ne tikai pret Ukrainas kritisko infrastruktūru, bet arī NATO dalībvalstīm - 90% Krievijas uzbrukumu, ko "Microsoft" konstatējis pēdējā gada laikā, bijuši vērsti pret NATO dalībvalstīm.
Ziņojumā secināts, ka straujo kāpumu uzbrukumos valstu kritiskajai infrastruktūrai lielā mērā izraisījis Krievijas mērķis nodarīt kaitējumu Ukrainas infrastruktūrai un agresīvā spiegošana, kas vērsta pret Ukrainas sabiedrotajiem, tostarp ASV. Tāpat Krievija intensificējusi mēģinājumus kompromitēt informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumus, lai nodarītu kaitējumu vai iegūtu izlūkdatus no šo uzņēmumu valsts aģentūru klientiem NATO dalībvalstīs.
Vienlaikus Krievija nav vienīgā valsts, kas agresīvu politisko retoriku un fizisku agresiju nereti kombinē ar kiberuzbrukumiem. Kiberdrošības situācijas pasliktināšanās saistīta arī ar situāciju Irānā, Ziemeļkorejā un Ķīnā.
Vienlaikus kibernoziedzības ekonomikas industrializācija arvien pazemina dalībai tajā nepieciešamo prasmju līmeni, kā arī nodrošina arvien plašāku piekļuvi dažādiem šim arodam nepieciešamajiem rīkiem un infrastruktūrai, tāpēc kibernoziedzības līmenis arvien pieaug. Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ik sekundi notikušo uzbrukumu skaits parolēm palielinājās par 74%, un daudzi no šiem incidentiem tālāk veicināja izspiedējvīrusu uzbrukumus, kā rezultātā vairāk nekā divas reizes pieauga arī izpirkuma maksu pieprasījumu apjoms, norāda "Microsoft" pārstāvji.
Tāpat ziņojumā minēts, ka ārvalstu aģenti nereti izmanto ārkārtīgi efektīvas darba metodes, kas bieži līdzinās kiberuzbrukumiem, lai ar propagandas ietekmi grautu uzticību un ietekmētu sabiedrisko domu gan iekšzemes, gan starptautiskā mērogā.
Ziņojumā cita starpā analizēta arī Krievijas mērķtiecīgā rīcība, lai ar dažādiem instrumentiem un metodēm pārliecinātu gan savus, gan daudzu citu valstu pilsoņus, ka tās iebrukumam Ukrainā bijis attaisnojams. Tāpat konstatētas Krievijas propagandas aktivitātes, kuru mērķis ir rietumos diskreditēt Covid-19 vakcīnas, bet popularizēt to efektivitāti savā valstī. Kā norāda "Microsoft", šāda veida informatīvās operācijas arvien vairāk pārklājas ar kiberuzbrukumiem.
Tāpat ziņojuma autori norāda, ka vislabākā aizsardzība pret uzbrukumiem joprojām ir laba kiberhigiēnas prakse, kā arī datu glabāšana mākonī.
Viens no galvenajiem ieteikumiem risku mazināšanai ikdienā ir drošības pamatprincipu ievērošana - izmantot daudzfaktoru autentificēšanu, atjaunināt lietotās programmas un izmantot drošības ielāpus, apzināti izvērtēt, kam piešķirta privileģēta piekļuve sistēmām, kā arī izmantot jebkura vadošā pakalpojuma sniedzēja piedāvātos mūsdienīgos drošības risinājumus.