Veicinās pašvaldības ēku pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem

Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) Renovācijas viļņa stratēģiju, Eiropas Savienībā (ES) ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40% no enerģijas patēriņa, bet energoefektīva ēku renovācija ES tiek veikta tikai 1% ēku gadā.

Tāpēc klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai nākamajos desmit gados visā ES, arī Latvijā, esot nepieciešams vismaz divkāršot ēku renovācijas apjomu, nodrošinot ēku energoefektivitātes un resursu efektivitātes paaugstināšanu.

Ēku renovācija un atjaunojamo energoresursu izmantošana veicināšot arī enerģētisko neatkarību no importētiem energoresursiem.

VARAM uzsver, ka viena no ēku grupām Latvijā, kurā nepieciešami energoefektivitātes uzlabojumi, ir pašvaldību, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrību vai publiski privāto kapitālsabiedrību ēkas. Daļa no tām ir uzbūvēta pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības ēku norobežojošām konstrukcijām. Līdz ar to tām šobrīd esot zems energoefektivitātes līmenis.

Ņemot vērā zemos energoefektivitātes rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt šo ēku enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu ēku iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības varot sniegt arī ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Investīcijām pieejamais Atjaunošanas fonda finansējums ir 29 304 000 eiro.

Viena projekta ietvaros minimālais finansējums ir 30 000 eiro, bet maksimālais - 2 miljoni eiro.

Maksimālā Atjaunošanas fonda finansējuma atbalsta intensitāte projektā ir 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iecerēts, ka līdz 2025.gada 31.decembrim primārās enerģijas patēriņš pašvaldību ēkās un infrastruktūrā tiks samazināts par 4 544 563 kilovatstundām gadā.