Lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, aptuveni 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā ierobežojuši dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanu, kā arī ēdiena pasūtīšanu vai kafejnīcu apmeklējumus. Vienlaikus katrs trešais mainījis ikdienas paradumus, lai samazinātu savas mājsaimniecības elektrības patēriņu, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Aizvadītā mēneša laikā iedzīvotāju visbiežāk ierobežotie tēriņi bijuši dažādu kultūras un izklaides pasākumu apmeklēšana (42 %), kā arī ēdiena pasūtīšana vai ēšana ārpus mājām (41 %), kas sevišķi aktuāli bijis iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 39 gadu vecumam.
Kā liecina aptaujas dati, aptuveni trešdaļa respondentu atlikuši došanos ceļojumā (35 %) un atteikušies no jauna apģērba iegādes (32 %). Elektrības patēriņa samazināšanu savā mājsaimniecībā realizējuši 31 %, kamēr mājokļa apsildes izdevumus ierobežojuši 13 %.
Pēdējā mēneša laikā aptuveni 28 % atlikuši mājokļa remontu vai mēbeļu iegādi. Katrs ceturtais jeb 25 % atlikuši uzkrājumu veidošanu, savukārt 23 % ierobežojuši izdevumus hobiju realizēšanai un transportam.
Pietiekami liela sabiedrības daļa, proti, 15 % atklāj, ka dzīves dārdzības dēļ atlikuši dažāda veida ārstniecības izdevumus, piemēram, operācijas, izmeklējumus vai ārsta vizītes, un 6 % atlikuši arī medikamentu iegādi.
15 % respondentu atlikuši izdevumus, kas saistīti ar sevis pilnveidošanu, piemēram, kursu vai apmācību apmeklēšanu un ar izglītību saistītus tēriņus, liecina aptaujas dati.
Aptuveni katrs septītais jeb 15 % pauž, ka, paredzot dzīves dārdzības pieaugumu, laicīgi iegādājušies nepieciešamās preces, kamēr to cenas nav kāpušas vairāk.
5 % ierobežojuši bērnu ārpusskolas aktivitāšu apmeklējumu. Šī problemātika aktuāla bijusi Latgalē un Pierīgā dzīvojošām sievietēm vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 350 eiro.
“Pašreizējā ekonomiskajā situācija ir īpaši svarīgi, lai ikviens no mums veltītu laiku savu finanšu plānveidīgai pārvaldīšanai. Pie augošām cenām un dzīves dārdzības ir sevišķi svarīgi izvērtēt katru pirkumu un regulāri atrast laiku izdevumu un ienākumu kategorizēšanai - vēlams katru mēnesi. Pašreizējā situācija skaidri parāda, kāpēc ikvienam nepieciešams domāt par drošības spilvena izveidošanu. Der iegaumēt, ka par savas finanšu telpas stabilitāti jārūpējas regulāri un vieglāk to izdarīt, veicot uzkrājumus fiksētos laika posmos un tādējādi veidojot ieradumu atlikt naudu,” teic Anna Fišere-Kaļķe, Citadeles grupas uzņēmuma CBL Life finanšu eksperte un valdes priekšsēdētāja.
Aptaujas dati liecina, ka ir arī tāda sabiedrības daļa, proti, 16 %, kuriem izdevumu ierobežošana aizvadītā mēneša laikā nav bijusi aktuāla. Visbiežāk šādu viedokli pārstāv vīrieši vecumā no 18 līdz 29 un 50 līdz 59 gadiem, kuri pelna vairāk par 1500 eiro mēnesī.